Gatavošana

Šodien, ēdot gardās pusdienas, ko vakar mājās pagatavoju un šodien paņēmu līdz uz darbu, daudz domāju par visādām lietām. Izdomāju, ka esmu sev iestāstījusi, ka gatavošana man nepadodas, jo, ēdot šo tiešām gardo frikasē, ko vakar pagatavoju 20 minūšu laikā, sāku domāt, ka esmu alojusies. Protams, vieglāk pateikt nemāku, nekā darīt kaut ko lietas labā, lai mācētu. Varbūt trūkst pieredzes gatavošanā, bet īstenībā jau viss ir vienkārši. Atliek tik izvēlēties recepti, sapirkt sastāvdaļas un +/- sekot aprakstītajam darba procesam. ..un izdodas. Iespējams, iepriekšējā pieredze ar gatavošanu dažkārt bijusi bēdīga, jo vienkārši es pret to izturos nenopietni – uzlieku kaut ko uz plīts, aizeju uz istabu un aizmirstu par to, ka kaut ko gatavoju. Tā drīzāk ir nevērība kā nemācēšana. Turklāt esmu gardu ēdienu cienītāja, tāpēc vēl jo labāk, ja pati proti kaut ko gardu pagatavot. Tā nu esmu apņēmusies turpmāk attiekties pret gatavošanu nopietnāk. Jā, un rīt cepšu cepumus, tā nu droši visi esiet mīļi gaidīti pie manis uz tēju un siltiem cepumiem 🙂 (iepriekšēja pieteikšanās būtu forša).

P.S. turklāt saldos ēdienus pagatavot es māku daudz labāk, droši vien tāpēc, ka esmu saldumu mīle :).

Džulī & Džūlija (or Julie & Julia)

Nu jau tā kļuvusi par ierastu lietu, noskatoties kādu filmu, uzrakstīt savu vērtējumu par to blogā. Šoreiz – Džulī un Džūlija – stāsts, kas balstīts uz diviem patiesiem notikumiem.

Galvenajās lomās Merila Strīpa (Meryl Streep) un Amija Adamsa (Amy Adams). Šo filmu vēroju uz lielā ekrāna tikai tādēļ, ka, manuprāt, Merila Strīpa ir fantastiska un talantīga aktrise. Sākoties filmai biju nedaudz pārsteigta, ka darbība risinās 40-tajos gados. Nebiju redzējusi filmas traileri, tāpēc pirmie kadri pārsteidza. Tālāk gan secināju, ka darbības laiks tiek pamīšus rādīts gan mūsdienās, gan 40-tajos (kas iepriecināja, jo man vairāk patīk mūsdienu filmas, nekā par vecajiem laikiem).

Filma salīdzinoši gara, bet interesanta. Dīvaini, ka filmas žanrs iedalīts kā drāma, kaut gan es drīzāk to iedalītu pie komēdijām, jo pasmieties varēja, ko arī pilnā zāle darīja. Filma visnotaļ jauka un uz pozitīvā viļņa. Patika, bet ne tik ļoti, lai skatītos vēlreiz. 5 ballu vērtējumā dodu 3,5.

Interesantākais, ka lai arī es neesmu nekāda baigā pavāre, pēc šīs filmas noskatīšanās gribas aiziet uz veikalu un iegādāties eksotisku virtuvju pavārgrāmatas (piemēram, itāļu, franču, ķīniešu..) un mēģināt mājās uzmeistarot kaut ko gardu, citādu, neierastu.

Filmas traileris:

Jāņu siera pagatavošana

Īstenām Jāņu svinēšanas padarīšanām piederas Jāņu siera pagatavošana. Arī man sanāca piedalīties vienā šādā procesā. Padalīšos arī ar Jums Jāņu siera pagatavošanā.

Vajadzīgais:
1 čuguna katls (var būt jebkāds cits katls)
1 ugunskurs (var būt arī parastā, gāzes vai elektriskā plīts)
3 litri piena (izmantojām Valmieras pienu, bet var izmantot arī citu)
1.5 kg biezpiena
6 olas
saujiņa ķimeņu
citrons
sāls

Tātad ņemam tīru čuguna katlu un palēnām to uzsildām. Uzsildīto katlu ieziež ar sviestu un pēc tam ielej pienu katlā un silda. Pienam pievieno arī svaigi spiestu citrona sulu. Uzkarsē (bet nevāra). Pēc tam pievieno biepienu un maisa. Kad masa kļūst biezāka, tad ņem mitru marli un nokāš šķidrumu. Tātad marlē ir palicis tas, kas vēlāk būs siers. Šo masu no marles liek atpakaļ katlā un silda, pievieno maisījumu, kurā sajauktas olas ar sāli un ķimenēm. Turpina sildīt uz ugunskura. Pēc brīža masa iegūst gaiši dzeltenu nokrāsu un tad jau to var liet bļodā un atdzesēt. Masai vajadzētu sacietēt.

Tas viss izskatās šādi:

Labu apetīti! 🙂