Līdz aizbraukšanai 6 dienas. Pēc nedēļas šajā laikā sēdēšu vilcienā un domāšu par to, kā pagāja mana pirmā viesošanās Parīzē – lēni pārvietojoties, apkrāvusies ar ceļa somām, pa Parīzes ielām, ar acīm meklējot slaveno Eifeļa torni un pētot veikalu skatlogus. Noteikti uz brīdi piestāšu kādā kafejnīcā, lai iemalkotu kafe latte un uzēstu kādu kruasānu vai ko nopietnāku.
Rakstu šo un domāju – nez, kā būs pavadīt piecus mēnešus ar pilnīgi svešiem cilvēkiem no visas pasaules, atstāt savus mīļos draugus, ģimeni un mazo minkānu. Visvairāk man žēl, ka nevaru savam runcim paskaidrot manas aizbraukšanas iemeslus, un solīt, ka atgriezīšos. Cilvēki saprot šādas lietas, taču mēģini to iestāstīt savam mazajam četrkājainajam draugam, mazākajam ģimenes loceklim.
Lai vai kā, viesu liste pamazām top, tāpat arī citi pasākumi, ceļojuma un mācību plāni. Viss būs LABI un viss IR LABI. Jāizkāpj no savas komforta zonas (turklāt izkāpt tik tālu, ka komforta zonu pat neredz).
Darāmo darbu saraksts Latvijā joprojām diezgan garš, taču svarīgās dokumentu lietas var izsvītrot – tas jau izdarīts. Vēl palikušas praktiskās lietas – jāiegādā čemodāns, jāsakārto mantas un jāsaprot, cik daudz varu paņemt līdzi un kas būs jāatstāj mājās.
Jāturpina iesāktais!
Jaunākie komentāri