Sācies svētku laiks.. Jau pirmā advente gandrīz pagājusi
Laiks tiešām skrien vēja spārniem, kaut gan es varētu šo teicienu palabot ar savu laika izjūtu – laiks skrien viesuļvētras spārniem. Vismaz manā dzīvē.
Nav sniega. Nav lielie mīnusa grādi. Nav svētku sajūtas. Bet ne sniega dēļ, drīzāk tas ir darba, trakās steigas un skolas dēļ. Kā jau zināms, studentiem semestra beigas un līdz ar to arī gada beigas ir saspringtākais laiks. Un kad vēl saspringtākais laiks iestājas arī darbā, tad tas viss kopā veido vienu lielu, traku steigu, kurā paskrienam garām svētku burvībai. Labi vismaz, ka man nav jāpērk svētku dāvanas visiem saviem mīļajiem, bet tikai dažiem. (tā ir vienošanās, kurā izlozes kārtībā dāvanu pērku tikai vienam ģimenes loceklim, pluss vēl abiem mazajiem bērniņiem un draugiem. Tas ir tomēr mazāk, nekā tad, ja man būtu visai manai, nu jau lielajai, ģimenei sagādāt tiešām mīļas un pārdomātas dāvanas).
Tev, mīļo lasītāj, es novēlu sajust svētku smaržu! Cept piparkūkas (ko es, pa brīnumam, jau šogad paspēju izdarīt), ēst daudz mandarīnus, sagādāt labāko karstvīnu uz svētkiem, pastaigāt pa pilsētu, meklējot skaisti izrotātās eglītes, aiziet uz kādu svētku pasākumu darbā vai skolā (es jau gādāju vakarkleitu uz savu skolas balli
) un ik nedēļu iedegt jaunu svecīti eglītē! Un notici brīnumam!!!!

Pēdējie komentāri