Ne-studente

Laika un neta trūkuma dēļ neesmu ierakstījusi ļoti svarīgu ierakstu blogā. Respektīvi jau 2as dienas vairs neesmu studente. Vai tas priecē? No vienas puses jā, no otras nē. Priecē, jo nedaudz brīvāks laiks (nav tik daudz jāmācās un visādi darbi pa vakariem jācep), bet nedaudz tomēr skumdina, jo patika man tas studiju laiks. Patika būt studentei. Njā, ko tur daudz apcerēt, pēc gada turpināšu studijas, tik jāizdomā, kurā virzienā, lai turpina.

Ak, jā un otrs jaukais jaunums. Ir beidzies mans pārbaudes laiks un nu mans amats saucas citādi . Super! Jānomaina izejošajiem meiliem footer .. Chears!

Deadline video

VN

Vakar tas tika izdarīts! Iesēju savu garadarbu zaļos cietajos vākos ar zelta burtiņiem uz vāka. Pēc tam arī nodevu savu bakalaura darbu. Prieks! Nokārtoju arī visas formalitātes, tagad jādomā labas domas, kamēr darbs pie recenzenta atrodas, lai uzraksta labu recenziju .

Vakarā bija manāms nogurums no dienas lielās steigas, negribējās neko darīt un neko arī nedarīju. Likās, ka jābūt atvieglojuma sajūtai, bet tādas nebija. Iespējams, ka tāda sajūta būs pēc aizstāvēšanas vai vismaz izlaidumā.. Jācer..

Pašlaik ārā līst. Man patīk. Par spīti tam, ka nav saules, par spīti tam, ka šodien piektdiena.

P.S. No šodienas sāku taupīt uz telefona rēķiniem. Pagājušajā mēnesī jau bija vairāk nekā vajadzētu, bet šajā mēnesī ir vēl vairāk nekā pagājušā mēneša “vairāk nekā vajadzētu” summa (un mēnesis pat nav galā – vēl taču veselas 9 dienas). Tad nu ziniet – ja es Jums nezvanu, tad tikai tāpēc,lai par to nebūtu dārgi jāmaksā. Vairāk jāiziet uz tikšanos dzīvajā, nevis pļāpāšanu pa telefonu.

Kā man iet..

Šonakt bija pirmais murgs par bakalaura darbu. Biju aizgājusi uz aizstāvēšanu un mans darbs vēl nebija pabeigts un līdz ar to nebija iesiets cietajos vākos. Tad nu es stāvēju komisijas priekšā un skatījos uz savu pasniedzēju, kura man teica, ka viņa nezināja, ka uz aizstāvēšanu vajadzēs līdz iesietos eksemplārus. Nebiju sagatavojusi arī prezentāciju. Tad nu stāvēju un dzejoju no galvas savu sakāmo. Jutos briesmīgi. Labi, ka tas bija tikai murgs.. (Fū)..

Njā, tāpēc pēdējā laikā maz kas tiek ierakstīts šeit, jo ir citas lietas, ko darīt. Rakstu savu diplomdarbu, bik organizēju vēl vienu pasākumu, gatavojos maratonam, strādāju, pagaidām neizklaidējos un grāmatas nelasu, maz sanāk gulēt (gribu gulēt!!!).. Tā lūk . Apsolos pēc pāris nedēļām atsākt biežāk šeit kaut ko ierakstīt..

Jauku dieniņu!

Brīvdiena

Jā, jā, šodien visā valstī oficiāla brīvdiena. Arī man brīvdiena no mana oficiālā darba, tomēr neviens mani neatbrīvo no otra darba – bakalaura rakstīšanas šajās brīvdienās. Bāc, apjukums, sajukums, panika iestājusies.. Vēl tikai 10 DIENAS līdz NODOŠANAI!!! Nu jāsaņemas, jāsaņemas.. Ceru, ka izdosies..

Oma: pilnīgs sajukums galvā + neliela depresīva pieskaņa

Nākotnes nodomi: tuvāko 10 dienu laikā šķiet pārtikšu no salātiem, kafijas, kakao un tās paies bez jebkādas atpūtas vai izklaidēm. Sāku jau plānot to dienu, kad būšu iesējusi savu garadarbu, piereģistrējusi to un varēšu beidzot atpūsties.. Pāris lietas jau padomā . Tas arī uztur kaut kādu nelielu optimisma devu.. Beidzot atkal sākšu lasīt grāmatas, ko jau divus mēnešus sev esmu aizliegusi, izņemot, protams, grāmatas Bakalaura darbam, bet tā jau nav nekāda izklaide.

Visam pa vidu vajadzētu arī gatavoties maratona skrējienam, kuram šogad pieteicos pirmo reizi. Ikdienā tiek noskrieti 5-6 km, kam vajadzētu būt gana daudz, lai varētu noskriet minimaratona distanci… Ziņošu par savām turpmākajām gaitām un emocijām šajā sakarā..

Egoisms

Divi cilvēki. Viena istaba. Nakts.

Viens cilvēks dodas uz migu plkst. 23:15, lai varētu kārtīgi izgulēties, jo kā nekā otrā dienā jāiet uz darbu.

Otrs cilvēks gandrīz visu nakti raksta darbu, jo kā nekā nākamajā dienā jānodod apjomīgs darbs skolā.

Jautājums. Pavisam vienkāršs jautājums – Kurš no šiem abiem cilvēkiem ir lielāks egoists?

p.s. jāņem vērā, ka kārtīga izgulēšanās parasti nenotiek klaviatūras taustiņu klaboņas skaņas pavadībā un pusnakti gaismai spīdot.

p.s. 2 jāņem vērā, ka jau divus mēnešus iepriekš bija zināmas apjomīgā darba tēmas.

p.s. 3 jāņem vērā, ka pēdējā nakts palikusi pirms darba nodošanas

Skola, skola, skola…

    Jau vairākas nedēļas asteres, dālijas un gladiolas priecē selekcionārus un visu to cilvēku sirdis, kam šīs puķes iet pie sirds. Tas neattiecas uz mani, jo es laikam esmu viens no tiem eksemplāriem, kam šīs puķes atgādina tikai un vienīgi par skolas tuvošanos. Laikam jau bērnības trauma, jo uz skolu vienmēr bija jānes kādas no šīm puķēm. Njā, laikam jau man nekad tā īsti nav gribējies iet skolā pēc vasaras.

Arī šis gads nav izņēmums, kaut arī skolas solu jau sen ir nomainījis augstskolas sols. Lai nu kā, bet septembra iestāšanās liecina tikai par to, ka atkal kaut kas būs jāmācās pa vakariem un nebūs vairs tik daudz brīva laika. Bet mierina doma, ka drīz jau arī studijas būs pabeigtas, jo puse jau ir nomocīta, un tad nu oficiāli piederēšos pieaugušo cilvēku kārtai, kas varēs strādāt 8 stundas dienā, 40 h nedēļā un dzīvot normāli

Vakar ejot uz skolu (šogad dīvainā kārtā mana pirmā skolas diena sakrita ar skolēnu pirmo skolas dienu), īsti negribējās doties iekšā Augstskolā, bet kad iegāju pa durvīm, tad mani pārņēma prieks un diena ieguva īpašu nozīmi. Ar apskāvieniem un bučām apsveicinājāmies ar ilgneredzētajiem kursabiedriem.   :* Jāsaka, ka bija forši. Starp lekcijām bijām svētku pusdienās, klačojāmies uz nebēdu un sākām gulēt jau pirmajā garlaicīgajā lekcijā. Njā.. Mācību procesā nekas nav mainījies (tika gulēts, sērfots pa wap.draugiem.lv, citi risināja krustvārdu mīklas, bet citi vispār neuzskatīja par svarīgu ierasties ). Skola pati par sevi gan kļuvusi skaistāka, jo esam tikuši pie jaunām, izremontētām auditorijām un koridoriem…

Runā jau, ka studiju gadi esot tie paši labākie gadi. Nu tad jau redzēs, kad sāksies citi laiki, bet pagaidām izbaudīšu ieskaites, negulētas naktis, tusiņus un mēģināšu nenokavēt “deadlinus”