Orbit un citas gumijas

Man parasti rīts iesākas ar modinātāja zvana atlikšanas pogas pārspiešanu vairākas reizes, bet kad modinātājs un pulksteņa ceijeri beidzot ir izdabūjuši mani laukā no gultas, tad seko sevis savešana kārtībā un brokastis – lielākas, mazākas, lēnākas vai straujākā tempā. Pēc brokastīm parasti mēdzu iztīrīt zobus un tā ir pēdējā lieta, ko parasti izdaru, pirms iziešanas no mājas. Tāds ir mans rīts procentuāli visbiežāk. Tomēr mēdz būt arī rīti, kad pēc brokastīm neiztīru zobus laika trūkuma dēļ, lai paspētu uz savu autobusu. Tad, protams, tiek ņemta Orbit Spearmint košļājamā gumija (citas kaut kā neesmu iecienījusi), kuras uzdevums ir šajos rītos tikt galā ar zobu iztīrīšanu. Saprotu, ka košlene nav labākā izvēle, bet tā ir labāk kā nekas. Kā jau nopratāt, bet varbūt tomēr nenopratāt, tad stāsts būs par košļājamajām gumijām.

Šodien man atsūtīja linku un teica – lūk tēma rakstam Tavā blogā. Ieskatījos linkā un secināju, ka šī tiešām ir tēma, par ko ir vērts uzrakstīt. Tātad – cik bieži un cik daudz Jūs lietojat košļājamās gumijas? Pēc pusdienām? Pēc launaga? Pēc kāda našķa? Nu kā tad ir? Nu mans cipars varētu būt dienā 1 vai 2 košļājamo gumiju spilventiņi. Vienkārši ir tā, ka manā ikdienā košļājamā gumija ir ikdienišķa lieta, pat ļoti nepieciešama lieta. Tomēr šodien manas domas mainījās. Vai Jums ir kāda nojausma, kāds vispār ir košļājamās gumijas sastāvs? Tūlīt iepazīstināšu – piemērs, Orbit profesional with xylitol, kura sastāvā ir 14 E vielas (mistiskie E burtiņikombinējumā ar dažādiem cipariņiem uz iepakojuma, ko tikai retais zina, ko tie nozīmē), no kurām, 7 ir drošas (tātad 50%), bet pārējās ieņem pozīciju – nav ieteicama, nav droša un pat bīstama (pēdējās trīs pozīcijas sastāda 50% no E vielām konkrētajā produktā).(Avots ar visu attēlu)

Man tā bija viela pārdomām. Vai tiešām nepieciešama košļājamā gumija manā ikdienā? Vai arī es to droši varu svītrot no sava iepirkumu saraksta? Jā, es esmu izvēlējusies pēdējo variantu un turpmāk pamazām mēģināšu pierast dzīvot bez šādas lietas manā somā. Ir jau dažādas alternatīvas – zobu diegi, mutes skalojamie līdzekļi, pūšamie elpas atsvaidzinātāji, kas spēs to aizvietot. Jāizvēlas tikai īstā.

Bet šis attiecas tikai uz E vielām Orbitā. Portālā www.evielas.lv var atrast vēl daudz citu dažādu produktu un pārbaudīt, cik kaitīgas ir E vielas konkrētajā produktā, kā arī atšifrēt n-tās E vielas, kas norādītas uz preces iepakojuma. Es, piemēram, secināju, man tik ļoti mīļā šokolāde ir ļoti veselība un nesatur bīstamos un veselībai kaitīgos E, tāpat kā kakao dzērieni, tomēr par zefīriem biju nedaudz pārsteigta. Iepazīsties ar to, ko apēd!

Domāju, ka šis raksts ir piemērots, lai ieteiktu aizčāpot līdz Čiekurkalna tirgum, kas jau pāris nedēļas ir zemnieku tirgus. Tur brauc zemnieki no visas Latvijas un pārdod savu produkciju, lai varētu izdzīvot grūtajos laikos, turklāt, iepērkoties pie šiem zemniekiem, Tu palīdzētu gan viņam tikt pie iztikas līdzekļiem, gan arī sev un savai veselībai, jo tas ko pārdod zemnieki nevar būt kaitīgāks par n-tajiem E, kas atrodamas pārtikā, ko lietojam ikdienā. Laiks apmeklēt kādu eko veikalu vai iečekot http://www.zemnieks.info. Veselība mums ir tikai viena – remember it!

Jauku nedēļu,

Thezeezee

Mācību atvaļinājums

Tātad pirmā mana mācību atvaļinājuma diena ir pagājusi. Ir izdarīts ļoti daudz . Esmu pabeigusi skatīties Grey’s Anatomy 4.sezonu, kārtīgi izgulējusies, uzspēlējusi lines un apmeklējusi hokeju.. Ideāli. Uzrakstīto lappušu skaits bakalauram = 0. Yey! Bet diena bija jauka. Nu labi, šodien apņēmība aiziet uz bibliotēku (arī tāpēc, ka grāmatām, kas paņemtas šodien beidzas termiņs, netā tās pagarināt vairs nevar un soda nauda par vienu kavējuma dienu jau ir 0,15 LVL).  Cerams, ka šodiena būs produktīvāka bakalauram nekā vakardiena!

Šis tas

Sācies gada pēdējais mēnesis -decembris. Decembris vienmēr asocējies ar svētku mēnesi, jācer, ka arī šogad tas tāds būs. Vēl tik jāsagādā kāda svinīga kleita, jo taču vismaz reizi gadā uz kādu balli vajadzētu aiziet. Tieši šodien arī uzzināju, ka skolas balle paredzēta nākampiektdien. Nu ko – priekšā veikalu ķemmēšana, lai atrastu kleitu. Turklāt arī skolā jānodod visādi darbi pa labi un pa kreisi, kas liek manīt, ka semestris tik tiešām iet uz beigu pusi. Labi vien ir ka tā, jo šis semestris jau sāk palikt pārāk darbietilpīgs, bet ja slinkums ir pārāk liels, tad gadās arī pāris negulētas naktis. Pagājušonedēļ sanāca vairākas nozagtas miega stundas, bet apsolos tās atdot organismam tuvākajā laikā.

Nejauši atradu grāmatu, ko jau sen gribēju izlasīt, turklāt Zvaigzne ABC veikalos tagad bankrota cenas un par tādu naudu bija grēks nepirkt šo grāmatu. Sofijas Kinselas darbi vienmēr liek pasmieties. Paspēju jau ielīst vannā, lasīt jauniepirkto grāmatu un jau paspēju izsmieties, lasot grāmatas pirmās lappuses. Arī autobusā pa ceļam uz darbu pāris reizes gribējās skaļi smieties, bet šaubos, ka apkārtējie cilvēki to saprastu.

Tā kā tuvojas Ziemassvētki dāvanu jautājums kļūst aktuāls. Lai tiešām sagādātu prieku saviem mīļajiem, jāsāk jau būtu laicīgi domāt, ko likt dāvanu maisā. Vakar padzirdēju vienu, manuprāt, ļoti dīvainu dāvanu pirkšanas veidu, respektīvi, izrādās, ka ir cilvēki (nezinu vai vairāki, bet vismaz vienu zinu), kas nopērk sev dāvanas un tad izdala tās saviem mīļajiem, lai tās viņiem uzdāvina. Ja godīgi – tā ir viena no dumjākajām lietām, ko esmu dzirdējusi. Tad tiešām kļūst aktuāls jautājums – priekš kam tad vispār mēs pērkam dāvanas??? Protams, ir jau žēl gan laika, kas tērēts, gan naudas, ja cilvēks uzdāvina kaut ko tādu, kas šķiet galīgi garām, bet tomēr tas nav iemesls, lai pati pirktu sev dāvanas tikai tāpēc, ka citi nezina, ko gribu. Vēl jau pastāv iespēja dot mājienus, vai tieši pateikt, kas patiktu un domāju, ka vairumā gadījumu tas pat ir labāk nekā nošaut galīgi garām. Esmu redzējusi, ka daži ievieto blogā sarakstu ar lietām, ko viņi labprāt saņemtu (nu tāda kā vēlmju liste – piemēram tāda kā šī, ko pati rakstīju pirms gada, bet šī bija vairāk par lietām, ko gribētu gada laikā izdarīt). Patiesībā doma ir ļoti laba, turklāt atvieglotu dzīvi citiem (ja ir interesenti no maniem draugiem, kas gribētu, lai es arī šādi rīkojos, tad dodiet kādu mājienu- komentāros vai personīgi).

Vēl viena lieta, ko vajadzētu izdarīt – apzināt visus, kam gribētos kaut ko uzdāvināt un jau sākt domāt – ko tieši, turklāt – pierakstīt visu, lai neaizmirstas. Jāmēģina arī dāvanu pirkšanu neatstāt uz pēdējo brīdi. Runā, ka šogad cilvēki tērēs mazāk naudas dāvanām. Ja es zinātu, cik naudas iztērēju šim mērķim pagājušo gad, tad jau varētu izdarīt kādus secinājumus, bet baidos, ka šādu datu man nav.

Sakarā ar pirmo adventi devos uz mežu, lai savāktu materiālus adventes vainagam. Tas vienmēr ir patīkams process, uztaisīt vainadziņu, ievietot tajā svecītes un katru nedēļu pa vienai dedzināt. Salasīju čiekurus, brūklenājus, taču pamatni nopirku jau gatavu kopā ar citiem pričendāļiem.. Manuprāt, izdevās diezgan glīts vainadziņš:

Vēl ir prieks, ka uzradies bariņš manu patstāvīgo lasītāju. Paldies Jums par to! Varat uzlikt parakstu komentāros – piem, es te biju u.tml., lai redzētu, kas tad manus ierakstus lasa patstāvīgi, bet ja negribas – tad arī nekas….

Jauku vakaru,

Thezeezee

Pēcbrīvdiendiena

Tātad tā.. Brīvdienas ir beigušās (par nožēlu) un jāsaka, ka brīvdienām joprojām ir viena ļoti negatīva īpašība, proti, tās mēdz beigties… Njā.. Tā kā skolā tūlīt sāksies visādi dedlaini darbu nodošanai, tad bija lielais plāns vismaz šo to no darāmajiem darbiem padarīt, bet… Njā.. Izrādās, ka pat tās pāris grāmatas, kuras biju paņēmusi līdz uz laukiem, pat neizņēmu no somas, kur nu vēl runāt par to izmantošanu. No vienas puses – tas laikam ir labi, jo tas tikai nozīmē, ka brīvdienas bija interesantas un neatlika laika mācībām, no otras puses – tik daudz brīvu dienu pēc kārtas un nekas prātīgs nav izdarīts. Nu nekas.. Būs jālabojas pa vakariem.

Šodien no rīta milzīga cīņa ar sevi – iet uz skolu, neiet? Vēl tik trūka margrietiņa, kurai varētu dīrāt ziedlapiņas un skaitīt – iet, neiet, iet, neiet.. Beigās nosliecos par labu iešanai uz skolu, tomēr atstājot sev nelielu prieciņu – iet tikai uz tām lekcijām, kas patīk un šķiet interesantas. Domāts – darīts. Tā nu paņēmu pusdienu brīvu, jo pēc četru dienu atpūtas uzreiz uz pilnu slodzi sākt darba nedēļu nav pārāk viegli. Tad nu sanāca tāda pilnīga neiespringšana. Izdomāju arī turpmāk neiet uz tām lekcijām, kurās tikai lasu avīzes, grāmatas, žurnālus, spēlēju sudoku, “desas” un tamlīdzīgas muļķības daru, nevis klausos ko stāsta (jo stāstītais vai nu neinteresē vai šķiet pārāk garlaicīgs). Tā ir lieka laika nosišana, kaut arī pa vidu tiek pierakstīts šis tas, kas vēlāk var noderēt.

Pa ceļam uz iecienītajiem ķīniešiem iegāju pāris apavu veikalos, zinot, ka laiks paliek aukstāks, bet joprojām nav iegādāti jauni ziemas zābaki. Patiesībā secināju, ka pēdējos trīs ziemas apavus esmu iegādājusies tikai vajadzības spiesta un nevieni no tiem man nav patikuši. Jāsaka, ka tas ir diezgan nožēlojami, ka patērētājs ir gatavs pirkt, bet nav ko pirkt. Nu labi, tas ir cits stāsts. Gribēju tik pateikt, ka beidzot šāda veikalos ieklīšana atmaksājās un tiku pie zābakiem. Smieklīgākais ir tas, ka iztērēju tikai 20% no zābakiem domātā budžeta. Super-duper labs piedāvājums. Nebija ilgi jādomā un tālāk jau gāju pavisam iepriecināta, ka atradu tādus zābakus, kādus biju savā galvā izdomājusi par labu esam, nu labi, labi, vismaz 50% no tā, ko biju izdomājusi, atbilda tiem zābakiem, kurus beigās nopirku. Tagad jādomā, kā iztērēt ietaupīto naudu .

Kas vēl labs noticies? Vakar šķita, ka esmu nokļuvusi pasakā, kad gāju cauri Vērmanes dārzam. Tiešām pārsteidzoši, kā tumsā var pārvērsties parks, ja tajā iedegti daži krāsaini prožektori.

Vēl viens šodienas secinājums sakarā ar vitamīniem. Izdomāju, ka jāstiprina organisms un jāēd vitamīni, kamēr ārā ir tas draņķīgais aukstais laiks. Tad nu no šodienas bija plāns sākt dzert zivju eļļas kapsulas. Doma jau laba, tomēr viens liels BET – tās kapsulas ir pārāk lielas, lai tās tik vienkārši norītu. Es jau vispār īpaši neaizraujos ar zāļu lietošanu, jo pārsvarā lietoju tikai dabiskas izcelsmes zāles, kas nav kaitīgas un visbiežāk ir šķidrā agregātstāvoklī, tāpēc arī man nav īpaši lielas prakses zāļu rīšanā. Tad nu pēc piektā mēģinājuma tomēr izdevās norīt kapsulu. Redzēs, kā rīt veiksies, var jau būt, ka pieradīšu.

Šodien vakariņās siera kūka (ņammm) un garšīgais vīns, kas palika pāri no vakardienas (rozā saldais) .. Playlistē – Dons (nu kaut kā ļoti iepaticies.. Kaut kas viņā ir.. Turklāt simpātisks ) .Lai nu kā… Turpināšu rakstīt savu līgumu. Jācer, ka šodien pabeigšu..

Jauku vakaru mīļais lasītāj,

Thezeezee

Tipiska darba nedēļa (Snoopy week)

Snoopy šādi pavada nedēļu! Es tāpat!

 

Uzraksti pie katras dienas, tulkojumā:

PIRMDIENA – Nerunā ar mani!

OTRDIENA – Dievs, iznes mani cauri šai dienai!

TREŠDIENA – Lūdzu ļauj man mirt!

CETURTDIENA – Dzīvība lēnām atgriežas manās miesās!

PIEKTDIENA – Oda dzīvei!

SESTDIENA – (bez komentāriem )

SVĒTDIENA – (bez komentāriem )

Bēdīgi

Ir dienas, kad nevajag neko, jo viss liekas tik labi, ka grūti iedomāties vēl labāk.. Bet ne šodien. Šodien ir sajūta, ka trūkst pamata zem kājām, trūkst motivācijas jebkam, liekas, ka viss ir sagājis galīgā dēlī tūtā. Diena, kad labāk palikt mājās, palīst zem segas un aizmirst, ka eksistē pasaule. Dari, ko darīdams, viss tiek pārprasts, viss izvēršas pavisam citādi kā būtu gribējies, kā vajadzēja būt vai kā varēja būt. Un tad vēl apziņa, ka pati vien esmu pie vainas. Cilvēki ir cilvēki, jo viņi pieļauj kļūdas, tieši tā sanāk arī man. Ja būtu otras iespējas, vai es rīkotos citādi? Domāju, ka nē, jo lēmumus tomēr pieņemu ar domu, ka tas ir labākais risinājums… Protams, ne vienmēr tā izdodas, kā iecerēts.. Kāpēc jāpieļauj kļūdas? Ko tas dod vai iemāca? Kāds jautā – kas noticis? Atbildu – viss ir labi, nekas nav noticis. Tie ir meli, es to apzinos, bet šķiet nejauki uzkraut kādam citam savas problēmas. Nav jau labi paturēt visu sevī, bet tāda nu esmu…

Mūzika- prāta vētra “es jau nāku”,

Garastāvoklis – pēc pastaigas jau nedaudz uzlabojies..

Ar domu par labāku rītdienu…

Par horoskopiem

Vispār es tā īpaši neaizraujos ar horoskopu lasīšanu un īpaši tiem arī neticu, tomēr šodien kaut kā uzgāju apollo horoskopus (ne dienas vai nedēļas horoskopu, bet gan vispārīgu konkrētā zvaigznājā dzimušo horoskopus (šeit – http://apollo.lv/portal/horoscopes/zodiac)). Par izbrīnu, jāsaka, ka samērā daudzām aprakstītajām īpašībām varēju piekrist. Protams, bija arī tādas, kam pilnībā nepiekritu, bet pārsvarā varēja piekrist. Ir gan apraksts par to, kādi auto patīk konkrētajā zvaigznājā dzimušiem, gan par to, kā tie mēdz iekārtot savas mājas, par mājdzīvniekiem, izturēšanos, ģērbšanos, darbu utt. Šodien kādu pusstundu lasīju aprakstu par savu zvaigznāju, brīnījos, brīžam pat smējos. Iesaku iečekot augstāk doto linku, ir interesanti!

Piektdiena ir klāt

Patīkami, ka klāt kārtējā piektdiena. Šodien aizgulējos, bet ne tik, lai kaut ko ļoti kavētu. Kā teica mana priekšniece – Esi laimīga, ja aizgulies, jo tas nozīmē, ka esi labi izgulējusies. Patiesībā jau zelta doma.

Tā kā tuvojas Latvijas 90.dzimšanas diena, tad par godu tai notiks dažādi pasākumi. Viens pasākums jau rīt – Akcija “Skrien! Par Latviju”, Daugavas stadionā notiks mēģinājums labot rekordu kategorijā: ”Vislielākais dalībnieku skaits, kas 24 stundās piedalās 100 m stafetes skrējienā”. Mani gan vairāk saista tāds pasākums kā Klubu nakts “Atver svētkus!”. Ar ko tad klubu nakts atšķirsies no parasta piektdienas / sestdienas vakara? Ar mūziku. Ar latviešu mūzika. Klubos būs vecie labie gabali (piemēram, minikleitiņa, ar mani atkla runā kaijas (man ļoti mīļa dziesma, vienmēr to gribas dziedāt, esot pie jūras), raimonda paula vecās dziesmas utt.). Tagad tik jāpiemeklē tāds tautiskāks tērps šim pasākumam, jo šis vakars ir rezervēts speciāli klubu naktij. Nācās pat pārcelt vizīti pie kosmetologa, lai šo pasākumu nelaistu garām. :)

Šodien arī jālaiž uz kādu Rīgas klubiņu padejot, jāizkustina kājas un jāmēģina atcerēties kādu deju soli.

Runājot par dejošanu.. Pirms kāda laika kāds draugs pajautāja, ko es vēlētos dzīvē izdarīt? Es teiktu, ka muļķīgi, ka uz šādu jautājumu, jāmeklē atbilde. It kā dzīvo savu dzīvi, bet par tādām sev nozīmīgām un svarīgām lietām ikdienas steigā piemirst padomāt. Tad nu ir mērķis izbrīvēt laiku un iet uz deju kursiem, kur pamācīties latīņamerikas dejas. Ir bijusi saskare ar šīm dejām arī agrāk un gribētos atsvaidzināt savas zināšanas, protams, arī iemācīties daudz ko jaunu. Ceru, ka ar nākamā gada septembri izdosies pāris vakarus nedēļā izbrīvēt pāris vakarus deju nodarbībām. Tad nu līdz septembrim vajadzētu atrast kādu deju partneri, kas būtu ar mieru izbrīvēt laiku un iet pamācīties dejot, jo tas prasa pietiekami daudz laika un enerģijas (arī naudas). Nu redzēs kā izdosies šis plāns.

Pirms kāda pusgada rakstīju, ka šī gada laikā izdomāšu vai vēlos tetovējumu un, ja vēlos, tad uztetovēt kaut ko vai arī šo domu atmest. Laiks tiešām lido vēja spārniem, bet es tā arī vēl neko neesmu izlēmusi. Neliels šķērslis ir niecīgais attēlu piedāvājums ierakstot vārdu tattoo iekš google. Ja es kaut ko tetovēju – tad kaut ko glītu un gaumīgu, bet slinkums arī aiziet līdz kādam tetovēšanas salonam un iečekot, ko viņi tur piedāvā savos albumos. Nu redz – vēl pāris mēnešu ir laiks, līdz manam nospraustajam termiņam. Un vēl jau pastāv iespēja pagarināt šo termiņu. Ja godīgi, tad, manuprāt, cilvēki pārspīlē, ja runa iet par tetovējumu. Tā taču ir tikai maza bildīte uz ķermeņa (manā gadījumā, jo neko lielu nevēlos). Visi saka – pārdomā 100x – tas ir uz mūžu utt. Boring, boring, boring… Nav taču tik traki. Ir ļoti daudz cilvēku, kas ir tetovējušies, bet citi par to nemaz nezina, tāpat kā ar pīrsingiem.

Šodienai pietiks… Turpināšu dzert vīnu un izlikties, ka strādāju, jo slinkums ir pārāk liels, lai kaut ko darītu, turklāt arī darba nav pārāk daudz

Jauku nedēļas nogali, Mīļo lasītāj!

Zee Zee

* Smth

Runā, kas esi.
Runā, ko jūti, ko zini un spēj izdabūt no sevis bez tālredzīga nodoma.
Runā tagad.
Jo rīt Tu būsi jau cits, un kas zin, vai Tev vispār gribēsies runāt..

/copyright – Patiesā Dzīve/

Stihija Rīgā

Laikam jau mazliet novēlojies raksts, tomēr tik un tā gribējās šo to uzrakstīt.

Tātad – pirmdienas rīts. Pamostos no diezgan lielas pērkona ducināšanas. Atveru aizkarus un paveras interesants skats pa logu – tāds it kā tumšs, nomācies, bet tajā pašā laikā oranžīgi dzeltenas debesis. Izskatās jau graujoši. Atveru logu, lai labāk var dzirdēt, kas notiek laukā, bet kaut kur no istabas dziļumā kāds cits bubina, lai labāk ver logu ciet, jo īsti nepatīk pērkona negaiss ar zibens piedevu. Nu ok, bik papriecājos par skatu un veru vien logu ciet. Un tad arī sākās īstās jautrības. Fantastisks gāziens, skriešana uz balkona novākt drēbes, kas tur palikušas pa nakti – lai izžūst. Noveicās, ka vējš bija no otras puses un drēbes – pavisam sausas.

Izrādās, ka arī pārējie mājinieki šādā laikā pamodušies, bet visiem vēlais rīts, tad nu kopā ieturējām brokastis (kas notiek tiešām reti) un štukojām, ko varētu pasākt. Diezgan jocīgi, ka no rīta ir tik daudz laika, ka paliek lieka vesela stunda. Tā arī īsti nevarēju saprast, ko lai labāk padara.

Pēc brīža, kad jau bija pārstājis līt, secinājām, ka no mūsu lodžijas vērojams baseins bijušā zālāja vietā. Tas izskatījās apmēram šādi:

Un autoceļš, kas iet turpat netālu arī viena liela peļķe:

Lai arī uz ielām sastrēgumi, haoss, steidzīgi cilvēki, kas kavē darbu un izvairās no peļķēm, tomēr rīts bija interesantāks kā parasti. Teiktu – neparasts nedēļas sākums. Protams, traki, ka dažiem cilvēkiem šī diena beidzās ar nelielu baseinu dzīvojamās istabas vietā vai sabojātu auto, bet jācer, ka vairums tika sveikā cauri.

Jauku dienu/vakaru, mīļo lasītāj!