Placebo live in Riga – 2nd time

Vakardienas Placebo koncerts Arēnā Rīga bija fantastisks. Neko pielikt, neko atņemt. Pirmo reizi viņus redzēju dzīvajā pirms diviem ar pus gadiem. Tad koncerts arī bija lielisks, tomēr nepameta sajūta, ka kaut kas pietrūka. Šoreiz nepietrūka nekas. Par to visu pēc kārtas.

Tātad plkst. 19:00 devos pilsētas ielās, kļūstot arvien nepacietīgāka un nepacietīgāka. Norunātajā laikā satiku savu koncerta kompanjonu un devāmies ceļā. Pie Arēnas vērojama rosība un visiem skaidrs, ka tur kaut kas notiks.  Skats pa labi uz izgaismotajām Skanstes virsotnēm, mirklis prieka un turpinām ceļu uz ieeju. Atkal neesmu paņēmusi līdz fočiku, baidoties to ienest, bet pēc pārbaudes pie ieejas saprotu, ka varēja pavisam mierīgi ņemt līdzi fočiku. Nu nekas, iztikšu bez bildēm.

Nododam drēbes un dodamies iekšā. Esam iekšā, kad savu uzstāšanos jau sākuši EXPATRIATE - grupa no Austrālijas. Viņi izklausās tīri labi. Interesanti, ka Placebo izvēlējušies iesildītājus no pašas Sidnejas. Tas tiešām ir daudzu stundu lidojums līdz Eiropai.

Beidzoties iesildītāju uzstāšanās laikam, tie pamet skatuvi un tad seko pārsteigums. Parasti koncertos pēc iesildītājiem jāgaida vismaz 20 – 30 min līdz tai grupai, kuras dēļ apmeklē koncertu. Šis laiks visbiežāk tiek aizpildīts ar Dj atskaņotu mūziku, tomēr šoreiz bija citādi. Uzreiz pēc iesildītājiem uz diviem lielajiem ekrāniem abās skatuves pusēs pēc Molko video uzrunas tika rādītas īsfilmas, lai klātesošajiem nebūtu garlaicīgi. Patīkami.

Tā nu gaidīšanas laiks pagāja nemanot. Koncerts sākās iespaidīgi. Lūk pirmā dziesma:

Tā dziesmu pa dziesmai izbaudīju koncertu. Tika atskaņotas dziesmas no jaunā albuma un arī vecie, labie gabali, kā Every me, Every you, Twenty years utt. Pārsvarā skatījos, klausījos, dejoju un dziedāju līdz, bet brīžiem aizvēru acis un izbaudīju mūziku. Izbaudīju skaņu – fantastiskā kvalitātē un dzīvā izpildījumā.

Priecēja arī atsaucīgā publika, un lai arī medijos lasu, ka koncertu apmeklējuši tikai 3000-3500 cilvēku, man šķiet, ka šoreiz troksni sataisījām lielāku kā pirms 2,5 gadiem. Skatītāji tiešām zināja vārdus un prata dziedāt līdz, skaļi svilpa un applaudēja. Arī man beigās rokas sāpīgas no plaudēšanas, tomēr tās tik un tā kustējās kā labi ieeļļots mehānisms, nemanot svilšanas sajūtu.

Man vienmēr bijuši tuvāki Placebo lēnie gabali, tāpēc priecājos par daudzām dzīvajā nospēlētajām lēnajām dziesmām. Šoreiz šķiet to tiešām bija daudz. Un Because I want you sākumā pat neatpazinu dēļ nedzirdētā akustiskā izpildījuma:

Great memories and emotions! Thank you Molko that you are!

THIS IS IT

THIS IS IT jeb TAS ARĪ VISS ir filma par Maiklu Džeksonu (Michael Jackson), ko droši vien daudzi jau zina. Šīs dienas ziņās rakstīts, ka filmas ienākumi jau pārsniedz 101 miljonu ASV dolāru, jāsaka – iespaidīgi. Es šo filmu noskatījos un liekot roku uz sirds saku, ka man tā patika, ļoti patika. Nu mans viedoklis par Maiklu Džeksonu ir ieguvis skaidru apveidu – man šī cilvēka viedoklis par lietām, pasauli ir tuvs, varbūt arī tāpēc, ka viņš bija vienīgais populārais cilvēks, kas dzimis vienā dienā ar mani (varbūt pievēršu tam pārāk lielu uzmanību, tomēr es ticu, ka tie cilvēki, kas dzimuši vienā dienā ir līdzīgi, varbūt ne tik daudz izskata, cik garīgā ziņā). Viena lieta, kas man likās fantastiska filmā – Maikls Džeksons ar saviem koncertiem vēlējās nodot ziņu cilvēcei (ja gribat zināt kādu – ejiet un skatieties filmu  ). Interesantākais ir tas, ka pašam vairs neesot starp dzīvajiem, vēstījuma nodošana izdodas tik un tā, turklāt domāju, ka pat daudz lielākā mērā, kā viņš bija cerējis (jo filmu tiešām skatās miljoniem cilvēku, daudz vairāk nekā būtu viņa koncertos kopā dēļ ierobežotās platības). Ar nožēlu jāatzīst, ka tikai pēc viņa nāves uzzināju, cik daudz ir viņa radītu dziesmu, kas man tik ļoti patika (kā izrādās pirms tam par vairākām dziesmām nezināju, ka to autors ir tieši viņš). Vēl viena atziņa, kas radās pēc filmas noskatīšanās – pasaulē izplatoties ziņām par Maikla Džeksona nāvi, izplatījās arī baumas, ka viņš īstenībā nav miris, bet vienkārši gribēja sākt dzīvi no jauna, bez popularitātes. Domāju, ka tagad šīs baumas var apgāzt, jo redzot to, kāds darbs tika ieguldīts koncerttūres tapšanā, nevaru iedomāties, kā cilvēks varētu aiziet no skatuves, nenodot savu vēstījumu.

Turēsim šo fantastisko mākslinieku gaišā piemiņā!

Filmas traileris:

Ģimenes dzied LNT – Dukuru ģimene

Pašu šovu neskatos, bet šo konkrēto uzstāšanos redzēju. Manuprāt, ļoti skaista dziesma (no filmas Sirdsmūzika) vienkārši kolosālā izpildījumā (tam džekam tiešām fantastiski skan):

Brivdienas

Rakstu bez garumzimem, jo tas pieteica karu.

Sestdienas rits. Pamostos, brokastis, rita kafija. Pardomu rits. Galva pilna ar dazadam domam. Vai katrs cilveks ir atbildigs tikai par sevi vai ari par citiem (un tad kada mera?)?.. Darbi.. Nedarbi..  Vai macities var tikai no savam vai ari citu kludam? Laikam jau kludas dzive speciali tiek dotas, lai iemacitu/ parmacitu.. Galvenais ir negruzities un take-it-easy. Dazkart nemaz nav tik viegli to-take-it-easy, bet tik un ta jamegina. Joprojam ticu, ka nav verts nozelot neko no ta, ko vairs nevari mainit. Atliek tikai pienemt un sadzivot. Ticu, ka pec krituma, nak kapums..

Vakara devos uz SWH mini festu un luk mani iespaidi. Tatad nezinot, cikos katra grupa uzstajas devos uz festinu pec cuja. Ierados tiesi laika, lai dzirdetu Karli Kazaku, ko es jau kadu laiku velejos izdarit, un jasaka, ka ar treso piegajienu man sovasar tas tomer izdevas. Biju klausijusies vina muziku jau ieprieks un ta man nebija parsteigums, bet pats izpilditajs un cilveks gan mani parsteidza. Un pavisam pozitiva zina parsteidza. Sis cilveks ir tiesi tads ka vina dziesmas – mierigas, gaisas, pozitivas… Nu gribas dzirdet vina koncertu no A lidz Z. Japaceko lidz koncertu grafikam. Paldies Lapam, kas iepazistinaja ar Kazaka muziku .

Ka nakamie uzstajas Satelites.lv. Par siem neko nevaru teikt, jo zinu viniem paris dziesmas un, ja Pozitivaja pasakuma vini uzstajas loti labi, tad soreiz laikam pec Kazaka vinos negribejas klausities. Bet uz Instrumentu koncertu bijam atpakal. Jap, sovasar jau tresa reize ar viniem dzivaja. Un visas reizes sie pandu puikas un meitenes ir devusi tadu emociju burzmu, ka gribas spiegt, kliegt un dejot, dejot, dejot… To ari darijam. Jasaka, ka es ari zinu, kas slepjas zem pandu maskam, tacu to neatklasu, lai saglabatu intrigu. Soreiz Instrumentiem bija ari paris jaunas dziesmas papildus visam jau zinamajam dziesmam, kuram no sirds dziedaju lidz. Manuprat, muzika vini vel mekle sevi un savu isto muzikas zanru, jo vinu dziesmas neiedalas viena konkreta muzikas plauktina. Lai ari ka publika bija super atsauciga un vienota, nelaizot pandas prom no skatuves atrak, kamer nav nospeleta Apest Tevi. Manas rokas iekrita pandu mesta ciba. Muzika izbeidzas, gaismas tika izslegtas, un ta nu aizkritusam ausim un cibu (ko tomer pa celam izmetam) devamies majas ar apzinu, ka uznemta pozitivas emocijas un energija.

Sodien svetdiena. Noskatijos UgunsGreku un Otrpus zogam. Ta multene gan laba . Lai nepavaditu vel ilgaku laiku pie TV (3 h -prieks manis tas jau ir parak daudz), pagatavoju pusdien/launagu. Pagatavoju ari saldo edienu, lai tomer butu kada atskiriba no darba dienam. Vel vajadzetu sanemties izgludinat velu, varbut ari nedaudz paadit un tad jau jadodas skatit dzivokli. Sodien ari Koru kari 2. Varetu but interesanti – jaiemet acs telekaste.

Opā, beidzot rakstu, arī garumzīmes parādījās.. Jeij!

BUMS

Dikti iepatikusies dziesmiņa BUMS, ko izpilda PeR feat. Martins Freimanis:

Var arī tā..

Netradicionāla, bet, manuprāt, ļoti kreatīva un prikolīga ideja kāzām:

49

Aizvērt acis un izbaudīt! 49 percent by Royksopp…

Pozitīvais pasākums

Kādu  brīdi domāju – rakstīt vai nerakstīt par Positivus, jo Positivus festivāls ir visur. Beigās nolēmu, ka jāraksta vien ir divu iemeslu dēļ – lai nākamgad pirms biļešu pirkšanas (Ojā, tur es noteikti būšu arī nākamgad) varētu pārlasīt šo ierakstu un atcerētos, cik labi bija, un otrs iemesls – lai arī ļoti daudz cilvēku (šogad šo pasākumu kopumā apmeklējuši 25 000 – 30 000 cilvēku) jau zina, ka Positivus festivāls ir vienkārši kaut kas fantastisks, tomēr papildus reklāma jau noder vienmēr.

Viss sākās jau piektdien plkst. 14:45, kad izgāju no darba. Jau tad aizrautība lika par sevi manīt gan domās, gan vēderā. Mājās ātri vēl pēdējo mantu sakārtošana, ātra duša un darba jautājumu kārtošana – mans telefons uz pāris stundām pārvērtās par centrāli. 16:50 sakrāmējam mantas mašīnā un aidā – ballīte var sākties. Priecājamies, ka autiņš ar kondiņu, jo ārā jūtās kādi +25 grādi pēc C. Pēc pāris stundām jau esam Salacgrīvā un nedaudz pastāvam sastrēgumā, lai varētu savu auto novietot autostāvvietā. Atrodas arī mums brīva vietiņa un tad jau ar mantām uz telšu pilsētu. Uzslienam savu māju, sakārtojam tā, lai  varētu uzreiz atlūst, naktī pārnākot. Skats apkārt un smaids līdz ausīm. Cik tālu skaties – visur vienas teltis vien. Jauki. Kaimiņu puiši ieraugot, ka slienam telti, jau piesaka, ka viņu teltīs ir brīva vietiņa un lai nemokoties ar telts celšanu. Pie vienas telts uzraksts – “Meklējam īrnieces! P.S. Skaistas, gudras – vecumā no 18-20 gadiem”, kas arī izraisa smaidu . Pa telšu pilsētu jau pārvietojas cilvēku peldmēteļos, istabas čībiņās un jūtas kā mājās.

Pēc tam jau dodamies uz festivāla teritoriju apskatīt, kas, kur un kā tur notiekas. Īstenībā emociju un piedzīvotā šajās dienās ir tik daudz, ka pat visu nevar atcerēties. To es secināju arī tad, kad mājās palicēji jautāja – kā tad gāja? Principā, lai izstāstītu visu, būtu nepieciešamas vismaz pāris h. Bet pavisam īsi, ko es darīju – skatījos koncertus, kas notika uz kādām 4 skatuvēm, dejoju 100% Disko teltī pie vecajiem, labajiem gabaliem, nakts vidū skatījos kino, smējos pie improvizācijas teātra priekšnesumiem, atklāju peldēšanas sezonu, sauļojos pludmalē, iepazinos ar dažādiem cilvēkiem, čilloju šūpuļtīklu zonā (Mmm, šis bija the best of all), gulēju teltī, nedusmojos uz kaimiņiem, kad tie jau 7os sāka dziedāt, jo arī tas taču piederas pie lietas. Šeit ir uzskaitīts daudz kas, ko es darīju, bet tik un tā šķiet, ka esmu kaut ko aizmirsusi, jo viss nemaz nav izstāstāms.

Par koncertiem… Secināju, ka mani kādreiz iemīļotie Mundane, ļoti pamainījuši savu stiliņu un arī sastāvu, jo smuko Kristapu nekur neredzēju . S.P.B. pirmo reizi dzīvajā – bet reāli patika, tāpat kā pāris dziesmas no Satelites.lv, kurus dzirdējām, kad viņu koncerts jau tuvojās beigām. Pie slavenās Sinead O’Conor es gandrīz aizmigu, bet pie Instrumentiem, Prātiniekiem un Moby gan nekāda gulēšana nebija. Šie viennozīmīgi bija trīs labākie koncerti, kuru dēļ es arī atrados šajā festivālā. Visi trīs nelika vilties nemaz. Pie šiem varēja gan izlēkāties, gan izdejoties, gan izdziedāties, ko arī darīju. Protams, vēl bija daudz un dažādi koncerti, kurus nemaz nevar uzskaitīt. Priecē, ka arī es nedaudz palīdzēju Positivus koncerta norises labā, respektīvi, Positivus pre-party ieskaņas koncertā izpalīdzot ar telpām. Tātad arī es nedaudz esmu padarījusi šo festivālu vēl pozitīvāku.

Par cilvēkiem… Satiku arī daudz paziņu šai pasākumā, bet divu dienu laikā tā arī nesatiku visus, par kuriem zināju, ka viņi tur atrodas. Kopumā publika ļoti pozitīva, smaidīga, pieklājīga,  turklāt šis tiešām nav nekāds pusaudžu pasākums, bet pārsvarā publika vecumā no 20-30 gadiem. Jaunākie apmeklētāji tā arī neatcerēsies, ka piedalījās šajā pasākumā, jo viņi pat nebija gadu veci, toties vecākie noteikti bija sirmgalvji, kurus arī varēja manīt.

Par ogranizāciju… Noteikti jāsaka, ka organizācija ir visaugstākajā līmenī. Nav ne jausmas, cik cilvēku šādu pasākumu organizē, tomēr ir skaidrs, ka padomāts par katru sīkumu. Nedaudz arī izbrīnīja, ka ēdināšanas jomā arī liela daudzveidība – sākot no hamburgeriem, beidzot ar austrumnieciskiem ēdieniem, kas tikai priecēja.

Tāds lūk bija mans Pozitīvais piedzīvojums. Šis noteikti būs gada labāko notiku top 5-niekā. Laiks arī priecēja ar saulīti, siltu, pat karstu laiku, tāpēc jo lielāks prieks bija par jauko jūras vējiņu, kas sniedza veldzi. Svētdienas pēcpusdienā, ierodoties Rīgā, pāris stundu laikā vērojamas krasas laika pārmaiņas un vakarā jau pamatīgs lietus +liels vējš. Teiksiet – sakritība, ka uz Pozitīvo pasākumu ideāls laiks, bet tam beidzoties – lietus? Nedomāju viss.. Dievs nav mazais bērns .

Ja arī Tu, mīļais lasītāj, biji šajā pasākumā, tad esi laipni aicināts komentāros padalīties ar saviem Positivus iespaidiem !

Jauku dienu – TheZeeZee

Pozitīvais vilnis

Šodiena uz visnotaļ pozitīvākā viļņa. Pie vainas – Positivus ieskaņas koncerts (jeb pre-party), kas bija visnotaļ pozitīvs. Sen nebiju guvusi tik fantastiskas emocijas no koncerta (varbūt tāpēc, ka nemaz tik bieži pēdējā gada laikā uz koncertiem neesmu bijusi – njā, nāksies šo lietu labot).. Bija tā, ka gribas kliegt, bet nevis tā klusi, bet tā pa riktīgo. Instrumenti rullē!

Šoreiz biju gan šaipus skatuvei, gan arī beksteidžā (backstage).. Jā, otrpusskatuvei tikpat lielas emocijas kā no skatītāju redzesloka – tas ir skaidrs… Tika izlemts 100% doties uz Positivus Salacgrīvā. Iečekojot Positivus žurnālu, citas domas nemaz nerodas…
Šodien programmā Dzelzs Vilka koncerts Andrejsalā !

2 people

Pēdējā laikā šis skaņdarbs manu iemīļoto dziesmu sarakstā. Kā man patīk teikt – mana iedvesmas mūzika, ritmiņš, mūzika, balss, tas viss kopā liek kustēties mūzikas ritmā: