Twilight jeb Krēsla.. ..Book vs. Movie

Tātad šīs dienas topa filma + topa grāmata – KRĒSLA.

Anotācija – “17 gadus vecā Bella pēc mātes otrās laulības pārceļas uz dzīvi nelielā pilsētiņā pie tēva. Jaunajā klasē ir kāds noslēpumains puisis Edvards, kurš nelīdzinās nevienam citam – kā visi vampīri, viņš ir nemirstīgs. Edvards ir vampīrs, taču viņam nav ilkņu, un viņa ģimene izvēlējusies nedzert cilvēku asinis. Edvards ielūkojas Bellas dvēselē un atrod savai līdzīgu – tādu, ko viņš gaidījis 90 gadu… (avots)”

Grāmata.. Nelasīju šo grāmatu tikai tādēļ, ka tā ir pārdotākā grāmata pašreiz (vismaz Jāņa Rozes grāmatnīcā – gan šomēness, gan pagājušomēness), bet gan tādēļ, ka pāris draugi to bija izlasījuši un vienkārši bija sajūsmā.. Nekas cits neatlika kā izlasīt, lai zinātu, par ko tāda sajūsma. Jāsaka, ka pēc fantastiskajām atsaucēm gaidīju kaut ko vairāk no grāmatas, pat pārāk.. Bet tas tikai nozīmē, ka dodu grāmatai 9,5 acis no 10 (nevis visas 10) un tomēr es pievienojos tiem, kam patīk. Njā, izskatās, ka vairumā grāmatnīcu KRĒSLAS turpinājums ir izpirkts. Nākamais tulkojums solās būt jau pavisam drīz, tomēr orģinālvalodā jau tagad to var lasīt. Pavisam ir 5 grāmatas, bet visvairāk es gaidu to pašu KRĒSLU, tikai no Edvarda skatījuma.

Filma.. Hmz.. Noskatījos filmu un vēl stundu draudzenei stāstīju (ceru, ka nekritu pārāk daudz ar savu pļāpāšanu par vienu un to pašu uz nerviem), kas man patika, kāpēc utt.. Ja tā padomā, tad nekas īpašs jau šajā filmā nav, tomēr no otras puses – tajā tomēr ir kaut kas tik piesaistošs, ka šī filma noteikti jāierindo savā filmu kolekcijā, ko šad un tad noskatīties vēlreiz.Ir gan specefekti, gan ļoti jauka mūzika, gan jēga plus kaut kas tāds, ko nevar izskaidrot, bet kas padara šo filmu īpašu un piesaistošu.

Kas labāk? Filma? Grāmata? Hmz.. Grūti atbildāms jautājums, tomēr es ieteiktu sākt ar grāmatu, jo grāmatas tomēr sniedz daudz pilnīgāku, dziļāku, emocionālāku ieskatu notikumos, kas filmai tomēr nav pa spēkam. Filma nedaudz atšķiras no notikumiem grāmatā, bet tas nemaina filmas jēgu, vienkārši notikumi mainīti, lai tos labāk parādītu uz lielā ekrāna.

Divas lietas, kas personīgi man lika vilties – EDVARDS un VOLVO. Tātad Edvards ir viens no galvenajiem varoņiem, kurš grāmatā tika aprakstīts kā satriecoši, pārpasaulīgi skaists, bet, manuprāt, aktieris bija tikai izskatīgs, nevis satriecošs. Un otra lieta – VOLVO C30 (zemāk), kas, protams, ir skaists auto, tomēr tas nav sporta vāģis, kas, manuprāt, šajā filmā būtu piestāvējis labāk (piemēram, modelis S80 jau būtu solis uz pareizo pusi).

Filmas traileris:

Citēšu kādu sajūsminātu skatītāju: “Jebkura meitene vēlētos TĀDAS attiecības.” Pilnīgi piekrītu viņai.

Jauku dienu,

Thezeezee

Tikai nevienam nesaki

Sofija Kinsela “Tikai nevienam nesaki” ir pēdējā mana izlasītā grāmata. Tikko pabeidzu lasīt un joprojām esmu grāmatas iedvesmota.

Man šī grāmata ļoti patika. Izstāstīšu kāpēc man patika.

Pirmkārt – šis nav pirmais Sofijas Kinselas darbs, ko lasu, tādēļ arī  iegādājos šo grāmatu, jo par iepriekšējo viņas grāmatu es arī biju sajūsmā. Tātad pieredze bija tā, kas pamudināja nopirkt un izlasīt.

Otrkārt -  man ļoti patīk autores rakstības stils. Viņa tiešām prot pasniegt situāciju, lai tā kļūtu interesanta.

Treškārt – grāmatu lasot es tiešām ļoti, ļoti daudz smējos. Brīžiem pat vajadzēja nedaudz nomierināties, lai varētu turpināt lasīšanas procesu.

Ceturtkārt – grāmatā nav nekāda dziļā doma un sižeta līnija ir samērā vienkārša, bet vienmēr jau nevar lasīt tika klasiku un gudrās grāmatas, brīžiem vajag arī kaut ko vieglu.

Piektkārt – grāmata ir maza (no sērijas ķengurgrāmata – paņem līdz) un to var ērti ielikt somiņā un lasīt sabiedriskajā transportā, pusdienās vai jebkur citur, kur ir brīvs brīdis to darīt.

Sestkārt – brīžiem šķiet, ka šī grāmata ir sarakstīta par mani, jo dažas situācijas ir līdzīgas tām, kādas esmu piedzīvojusi pati.

šī ir anotācija uz pašas grāmatas vāka:
“Emma ir pavisam parasta meitene. Viņai ir daži mazi noslēpumi…
Noslēpumi no mātes: nevainību es zaudēju viesu guļamistabā ar Deniju Nasbaumu, kamēr mamma ar tēti lejā skatījās Benu Huru.
Noslēpumi no drauga: man ir divpadsmitais izmērs. Nevis astotais, kā domā Konors.
Noslēpumi, kurus viņa nestāstītu nevienam: mani stringi man berž; es viltoju matemātikas eksāmena atzīmi savā CV; man nav ne jausmas, par ko iestājas NATO. Vai pat – kas tas ir. “

Es varētu daudz vairāk pastāstīt priekšā par šo grāmatu un par notikumiem un to kā tie atrisinās, bet es to tiešām nedarīšu. Kāpēc? Lai nesabojātu lasītprieku un pārsteigumu, jo varbūt kādam radīsies vēlme to izlasīt. Un ja kas – no manis var aizņemties grāmatu “Tikai nevienam nesaki”, bet tad Jums jāstājas rindā.

Pārsteidzoši

Šodien sarunā ar kādu ļoti labu draudzeni, apspriedām Hariju Poteru. Jāteic, ka mana draudzene Hariju Poteru nav lasījusi, bet viņa to tiešām grasās darīt, jo uz to pamudinājis kāds TV raidījums ar nosaukumu – ABI LABI (šo raidījumu varat noskatīties šeit , turklāt tas ir 14. februāra raidījums).

Jāteic, ka es arī noskatījos šo raidījumu un biju tiešām patīkami pārsteigta. Diskusijā piedalījās Aina Poiša un Kārlis Streips. Kārlis Streips man vienmēr ir paticis sava viedokļa un tā loģiskās argumentācijas dēļ. Viņš tiešām ir gudrs un zinošs cilvēks. Varbūt arī tieši tāpēc bija tik pārsteidzoši uzzināt, ka Kārlis Streips ir Harija Potera fans. Tas likās nereāli. Bet patiesībā kāpēc gan? Atbilde – protams, stereotipi. Kā jau zināms, Poteru it kā lasa tikai pusaudži un bērni, bet realitāte ir pavisam citāda – pat mans tēvs ir izlasījis vienu Potera grāmatu (un tas tiešām ir daudz, jo grāmatas viņš nelasa, viņa lasāmviela pārsvarā ir avīzes).

Un arī es atzīstos (kaut arī nekad to neesmu slēpusi), ka esmu riktīga Potera fane. Esmu izlasījusi visas Potera grāmatas (vairākas grāmatas – vairāk kā vienu reizi, izņemot pēdējo – Nāves Dāvesti, kuru grasos iegādāties nākamnedēļ), turklāt daļa no tām ir arī manā personiskajā bibliotēkā. Kas gan tik ļoti aizrauj šajās grāmatās? Tā ir pārsteidzoši interesantā notikumu gaita, fantastiskā rakstnieces iztēle, kas ļauj darboties arī manai iztēlei, un, protams, arī labā – ļaunā attiecību risinājums. Kā teica jau iepriekšminētajā raidījumā – Poters varētu būt Pelnrušķītes un Nesijas tēlu apkopojums, kas padara to īpašu un aizraujošu.

Nobeigumā varu ieteikt tikai vienu – neesiet kūtri un izdariet paši savus spriedumus pēc grāmatas izlasīšanas nevis klausoties nezinātāju viedoklī pirms izlasīšanas, atmetot ar roku -  tas jau nav priekš manis.

Jauku dienu!

Pūka Dao

Ir reizes, kad cilvēks sāk domāt, kas es esmu? kāda ir mana misija šai dzīvē? kāds ir dzīves mērķis un jēga? Domāju, ka vairums cilvēku kādreiz piemeklē šādas domas un prātojumi par savu esamību un es esmu viena no viņiem.

Gribēju padalīties iespaidos par grāmatu, ko šodien pabeidzu lasīt un kas lika man daudz domāt un prātot, filozofēt par dažādām lietām. Grāmatas nosaukums – “Pūka Dao”, ko sarakstījis Bendžamins Hofs. Šo grāmatu iedvesmoja izlasīt teikums, kas izlasāms uz grāmatas vāka un kas vēsta: “Kamēr I-ā raizējas… un sivēns vilcinās un Pūce gudri spriedelē… Pūks vienkārši ir.” Grāmatā tiek skaidroti un atklāti daoisma principi ar visiem labi zināmās grāmatas “”Vinnijs Pūks” varoņu palīdzību.

Manuprāt, autoram lieliski ir izdevies izskadrot daoisma principus ar Vinnija Pūka palīdzību. Es noteikti ieteiktu izlasīt šo grāmatu visiem, kam gribas būt laimīgiem tagad un šodien, nevis pēc tam kad dabūšu sen kāroto amatu kāpjot pa karjeras kāpnēm, vai kad beidzot satikšu savu īsto un vienīgo, kad pabeigšu skolu, nopirkšu dzīvokli utt. Nav jāgaida līdz noteiktam laikam, jo nekad nebūs ideāli apstākļi, lai justos laimīgs. Vienkārši ir jāiemācās būt laimīgam tagad un šodien. Tomēr izrādās, ka nemaz nav tik vienkārši to izdarīt, kā pateikt.

Padalīšos ar labākajām atziņām, kādas guvu, izlasot šo darbu.

Vai Jums kādreiz ir gadījies dzirdēt no citiem cilvēkiem, ka viņiem nav laika? Nav laika piezvanīt, nav laika iet ciemos, nav laika aiziet nokārtot skolas pārādu, kas velkas jau no pirmā semestra, tuml? Esat? Bet varbūt Jūs pats bieži lietojat šos vārdus?

P.s. un tagad pavisam godīgi. Vai Jums tiešām nav laika, vai varbūt trūkst tikai vēlēšanās kaut ko izdarīt? Sekos ne pārāk īss citāts no šīs grāmatas, kas ironiski parāda, ko šīs dienas steigā cilvēki palaiž garām, tiecoties pēc naudas, varas utt.

“Ķīnā pastāv tējas namiņi. Francijā mēs sastopam Ielas kafejnīcas. Gandrīz katrā pasaules civilizētajā valstī ir kas līdzīgs – vieta, kur cilvēki nāk, lai paēstu, palaiskotos un papļāpātu, neuztraucoties par to, cik ir pulkstenis, un neskrienot projām, tiklīdz apēsts ēdiens. Piemēram, Ķīnā Tējas namiņi ir īsts sabiedrisks institūts. Visas dienas garumā tur iegriežas ģimenes, kaimiņi, un draugi, lai dzertu tēju un ieēstu kaut ko vieglu. Viesi uzturas Tējas namiņā cil ilgi vēlas. Sarunas var vilkties stundām ilgi. Būtu mazliet dīvaini Tējas namiņi nodēvēt par neekskluzīvu apkaimes sabiedrisko klubu; tāds apzīmējums būtu pārāk Rietumniecisks. Taču tas aptuveni raksturo šā iestādījuma funkciju, vismaz no mūsu visai sadrumstalotā redzes viedokļa. “Tu esi svarīgs. Atvelc elpu un izklaidējies.” To mums saka Tējas namiņš.

Bet kāds gan ir Hamburgeru ēstuves vēstījums? Tas taču ir viennozīmīgs: “Tev nav nekādas nozīmes; pasteidzies!”

Turklāt tas vēl nav viss, tagad visiem zināms, ka briesmīgā Hamburgeru ēstuve ir trieciens arī apmeklētāja veselībai Diemžēl šis nav vienīgais piemērs, ko atbalsta Laika Taupīšanas domāšanas veids. Mēs varam pieminēt arī Lielveikalu, Mikroviļņu krāsni, Atomspēkstaciju, Indīgās Ķimikālijas…

Palūkojoties uz to visu no praktiskā viedokļa, jāsecina – ja laika taupīšanas ierīces tiešām taupītu laiku, vajadzētu būt tā, ka šobrīd mūsu rīcībā ir vairāk laika nekā jebkad cilvēces vēsturē. Bet dīvainā kārtā mums liekas esam mazāk laika nekā vēl pirms dažiem gadiem. Patiesu baudījumu sagādā nonākšana vietā, kur nav nevienas laika taupīšanas ierīces, jo tikai tad tu atklāj, ka tev ir ļoti daudz laika. Visur citur tu mūždien esi aizņemts darbā, lai samaksātu par ierīcēm, kas taupītu laiku, un tev nevajadzētu tik daudz strādāt.

Lielākā problēma ar Laika Taupīšanas apsēstību ir ļoti vienkārša – laiku taupīt nav iespējams. To var tikai tērēt, pavadīt. Tomēr to iespējams tērēt vai nu prātīgi, vai muļķīgi. Aizņemtam cilvēkam laika gandrīz vispār nav, jo viņš vienmēr  iz aizņemts, pūloties to taupīt. Un pūlēdamies ietaupīt katru mīļu mirkli, viņš galu galā iznieko visu.”

Pēdējā rindkopa man patika vislabāk. Ceru, ka ieinteresēju ķerties pie šīs grāmatas lasīšanas. Grāmatā tiešām ir ļoti daudz gudrību. Būtu jauki, ja šīs gudrības arī automātiski varētu ieviest dzīvē – praksē, bet diemžēl vai par laimi, tas jādara ir tikai mums pašiem, ja mūs piemeklē šāda vēlme.