Kā jau tas ir iegājies, bieži vien mēdzu šo to uzrakstīt blogā par filmām, kuras man ir iepatikušās, vai arī vienkārši izsaku domas par šobrīd aktuālām filmām. Šajā gadījumā būs pirmā versija un iepazīstināšu ar filmu, kas man ir iepatikusies.
Filmas taileris:
Es domāju, ka šo filmu tiešām ir vērts noskatīties ikvienam, kas sevi mīl un grib padarīt savu dzīvi labāku, jo bieži vien ir tā, ka cilvēks nevis ļaujas mirklim un jūtas laimīgs šobrīd, uzreiz un tagad, bet gan pasaka sev – man vēl vajag māju/ mašīnu/ sirdsdraugu/ bērnu utt. un tad gan es būšu laimīgs, bet ikreiz sasniedzot nosprausto mērķi, tā vietā rodas vēl jauni mērķi un tā nu visu laiku jādzenas pēc kaut kā vairāk un palaiž garām pašu svarīgāko – savu labsajūtu.
Šī filma mēģinās dot padomu, kā dzīvot labāk, bet tomēr tikai katra paša ziņā ir ticēt vai neticēt filmā paustajiem uzskatiem/ viedokļiem. Es teiktu, ka filmā ir ļoti daudz domu un atziņu no daoisma, feng shui un citām mācībām. Noskaties un izdari savus spriedumus!
Domājams, ka liela daļa planētas Zeme iedzīvotāju reiz ir redzējuši vai dzirdējuši par populāro seriālu Sex and the city. Pieļauju, ka lielās popularitātes dēļ tapa arī filma ar šādu pašu nosaukumu.
Oriģinālnosaukums: Sex and the city Valsts: ASV Žanrs: Komēdija/Melodrāma Lomās: Sarah Jessica Parker, Kim Cattrall, Kristin Davis, Cynthia Nixon Režisors: Michael Patrick Kingl Gads: 2008
Tā kā šis seriāls bija iemīļots daudzu ļoti daudzu (jāpiemin, ka ASV šī seriāla veiksmīgākajās reizēs to noskatījušies 100 milj. liela auditorija kā vēsta laikraksts Diena, ko pārspējuši vien sporta pārraides un 11.septembra notikumi) sieviešu vidū (gan jau ne tikai sieviešu vidū), tad, protams, parādoties pilnmetrāžas filmai uz kino ekrāniem, bija paredzēti milzu ienākumi un peļņa no šī kases grāvēja. Neskatoties jau uz paredzētajiem filmas panākumiem, īstie panākumi ir daudz spožāki un pārsteidz visas cerības: “Pagājušajā nedēļas nogalē ASV un Kanādā negaidīti labi startējusi filma «Sekss un lielpilsēta», Amerikā vien nopelnot 56 miljonus ASV dolāru jeb 25,3 miljonus latu. Filma ļoti veiksmīgi debitēja arī Lielbritānijā un Vācijā. ASV tā pārspēja gan prognozēto rezultātu gan savu galveno sāncensi — piedzīvojumu filmu «Indiana Džonss un Kristāla galvaskausa karaļvalsts», kas ASV noslīdēja uz otro vietu, tomēr citur pasaulē noturējās pirmajā vietā.” (Citējot apollo.lv teikto)
Nepārsteidz arī tas, ka 85% no visiem filmas skatītājiem ir sievietes un arī tajā seansā, uz kuru devos es sievietes bija manāmā vairākumā… Pirmo reizi mūžā izdomāju, ka varētu uz kino aiziet viena pati, bet mans plāns izgāzās, jo kaut arī nopirku tikai 1 ieejas biļeti, tomēr izrādījās, ka ~ no 200 iespējamām vietām, nopirku biļeti tieši līdzās vienai paziņai .
Tātad par filmu. Anotācija skan tā – ”Viens no pasaulē populārākajiem seriāliem beidzot ir skatāms pilnmetrāžas filmā! Četru nešķiramo draudzeņu – Kerijas, Samantas, Mirandas un Šarlotes atkalredzēšanās notiks četrus gadus vēlāk pēc notikumiem, kuri tika atspoguļoti seriāla pēdējā sērijā. Sekss, baumas, intrigas un mīlestība – viņas gaida atkal jauni piedzīvojumi lielpilsētā!” (no šejienes)
Lūk arī filmas taileris:
Anotācija ir viens, bet reālas domas ir kas cits, tāpēc gribētu izteikt arī savus komentārus par filmu. Domāju, ka visiem, kam patika un kas skatījās seriālu sex and the city, noteikti patiks arī filma, jo tas ir kā turpinājums pēdējai sezonai, kas noslēdz filmu ar +/- laimīgām beigām. Filmā tiešām var smieties un izsmieties, bet pāris vietās tā bija tik emocionāla, ka varēja arī nopilināt kādu asaru. Es biju gaidījusi tiešām ļoti vieglu, smieklīgu filmu bez īpaša zemteksta, bet biju patīkami pārsteigta, jo filma bija ar domu un no tās varēja gūt dažādas atziņas. Nezinu, kas bija pie vainas – filma vai mans dīvainais garastāvoklis, bet katrā ziņā pēc filmas noskatīšanās filozofiskas pārmaiņas bija mani pilnīgi pārņēmušas savā varā uz vairākām stundām. Tik jocīgs emocionālais stāvoklis man nebija bijis ļoti sen.
Vēl viens aspekts – filma ir kā iedvesmas avots modes jautājumos. Filmā draudzeņu četrotne nomaina vairāk kā 200 tērpus un laikraksts Diena pat izrēķinājis, ka tas nozīmē, ka kleitas tiek mainītas ar ātrumu 1,6 tērpi/ min . Diezgan interesants fakts vai ne? Katrā ziņā bija pārstāvēti vairums slaveno zīmolu “Dolce & Gabbana”, “Fendi”, “Dior”, “Blumarine”, “Chanel”, “Chloe”, “Prada”, “Roberto Cavalli” kā arī daudzi citi.
Nobeigumā – šo bildi nevarēju neielikt.. Šķiet, ka Sāra Džesika Pārkere var vilkt mugurā, ko vien vēlas, un izskatās perfekti…
Ja kādam ir vēlme – tad šeit līdz 9.jūlijam var piedalīties konkursā!
Nesen manās rokās nonāca CD ar filmu August Rush, noskatījos to un nolēmu, ka šī filma ir ievērības cienīga, lai par to uzrakstītu arī blogā. Kā izrādās šo filmu Latvijā vēl nemaz nerāda, un pirmizrāde būs tikai 9.maijā, bet globālajā tīmeklī jau var atrast visu.
Īss stāsts par filmas sižetu (kaut arī man īpaši nepatīk atstāstīt sižetu, jo citiem, kas lasījuši aprakstu, vairs nav tik interesanti skatīties filmu) – stāsts ir par 12 gadīgu zēnu, kurš bērnībā sakritības pēc nonācis bērnu namā. Tikai pēc 11 gadiem māte uzzina, ka viņas bērniņš nav gājis bojā pēc nelaimes gadījuma, kurā viņa iekļuva un kā viņai tika stāstīts. Abi zēna vecāki ir mūziķi un arī zēnam šis talants jau ir kopš bērnības. Evans jeb Augusts Rushs aizbēg no bērnu nama un nonāk uz ielas. Tur, satiekoties ar pareizajiem cilvēkiem, sāk muzicēt un atklāj mūzikas burvību un to kā tas aizrauj: “I love music more than food”, kā teica pats Augusts. Augusta mērķis – muzicēt pēc iespējas lielākai auditorijai, jo viņš tic, ka tādā veidā viņa vecāki viņu sadzirdēs un atradīs:
-We are gonna never see our parents again.
-If they do not find us, we just have to go find them.
Žanrs: Drāma
Ilgums: 113 min
Režisors: Kirsten Sheridan
Filmā visvairāk man patika vienkārši brīnišķīgā mūzika, dēļ tās vien ir vērts skatīties filmu. Otra lieta – skaisti un talantīgi aktieri – Jonathan Rhys Meyers (izskatīgs aktieris, bet neatceros, ka kādreiz būtu viņu kādā filmā redzējusi), Keri Russel (ja atceramies seriālu Felicita galvenās varones attēlotāju), Freddie Highmore (atveido tēlu – August Rush) un arī Robin Williams (atveido ļauno tēlu).
Filma nedaudz atgādināja Mākslīgo intelektu, bet nezinu kāpēc tā. Varbūt tāpēc, ka abas šīs filmas stāsta par maziem zēniem, kam dzīve nav nekāds rožu dārzs. Bija arī daži ticamības zuduma momenti, bet tos kompensē citas filmas epizodes. Noteikti iesaku noskatīties filmu visiem un izdarīt pašiem savus secinājumus!
Hīts Ledžers (Heath Ledger) – slavenais aktieris atrasts miris savā dzīvoklī. Viņš miris 28 gadu vecumā. Mājkalpotāja atrada viņu mirušu paša dzīvoklī. Nāves cēlonis varētu būt nejauša vai tīša zāļu pārdozēšana. Ģimenes locekļi tomēr nepieļauj iespēju, ka Hīts varētu būt izdarījis pašnāvību. (pilns raksts – http://www.tvnet.lv/izklaide/fun/celebrities/article.php?id=497504)
Viņš piedalījies daudzās slavenās filmās (Patriots, Kuprainais kalns, Kazanova, Spītnieces savaldīšana u.c.), kur parādījis sevi no vislabākās puses. Pirmoreizi viņu redzēju filmā – Spītnieces savaldīšana, pēc kuras noskatīšanās, protams, arī palika prātā šis aktieris.
Godīgi jāsaka – man šis aktieris ļoti patika gan sava tēlojuma, gan sava šarma dēļ. Vēl pirms gada kārtīgi izsmējos vienā no viņa pēdējām filmām – Kazanova. Tiešām ļoti žēl, ka zudis viens jauns talants, bet laikam jau notiksies kā jānotiek…
Kā jau noprotams no visraksta, stāsts būs par filmu – Manas melleņu naktis (My blueberries nights).
Stāsts ir par Elizabeti un par to, kā viņa tiek galā ar neizdevušām attiecībām ar kādu puisi. Elizabete dodas prom no pilsētas, lai aizmirstu kādu puisi. Savās gaitās viņa satiek un iepazīstas ar dažādiem cilvēkiem, mainās viņas izpratne par attiecībām kā tādām, mainās viņas uzskati un domas.
Es dotu filmai 3 acis no 5. Pat slavenie un talantīgie aktieri nespēj filmu atsvaidzināt, jāmin, ka lomās ir gan dziedāja un aktrise – Nora Džounsa (Norah Jones), gan izskatīgais Jūda Lavs (Jude Law).
Filma ir samērā garlaicīga un aktīvu darbību redzēt neceriet. Nedaudz depresīva. Vai ieteiktu skatīties arī citiem? Nu ja Jūs gribat klausīties patīkamu mūziku un vērot ekrānā dziedātāju Norah Jones, tad uz priekšu. Skatīties šo filmu var, jo tā jau nav slikta, bet tiešām izcilu šedevru neredzēsiet (kaut arī filma tika izvirzīta Zelta palmas zaram Kannu festivālā). Bet tas, protams, ir mans subjektīvais viedoklis.
Kas tas ir – La vie en rose? Tā ir filma. Franču filma. Tulkojumā latviešu valodā tas skan šādi – Dzīve rožu gaismā.
Tātad stāsts ir šāds – patriotisku motīvu vadīta vēlējos doties novērtēt jaunāko latviešu filmu – Rīgas sargi. Protams, ka gribēju iet uz kinoteātri, jo savējos taču vajag atbalstīt.Biju dzirdējusi, ka uz šo filmu esot izpirktas visas biļetes jau uz priekšu. Nu es jau izdomāju, ka mani tas neskars, jo es gāju uz kinoteātri dienā, kad vairums cilvēku atrodas darbā, skolā un visur kur citur, līdz ar to konkurence uz biļešu izpirkšanu sarūk. Tāds bija plāns. Tomēr dienā, kad biju sarunājusi iet uz filmu, pat netiku līdz kinoteātrim, jo pa ceļam jau man zvanīja un ziņoja, ka plāni jāmaina, jo biļetes uz visiem seansiem izpirktas. Tad nu izdomājām, ka vajadzētu aiziet līdz Forumcinemas paskatīties kādu filmu, jo bija taču izlemts, ka jāiet uz kinoteātri. Domāc – darīc. Njā. Vienīgi no visām tām n-tajām filmām, kas tiek rādītas Forumā, viena šķita noskatīšanās vērta, bet tā bija sākusies pirms 30 min, līdz ar to šis variants atkrita. Nu ko – Rīgā taču ir vēl kinoteātri. Tā nu paceļam uz Daili, ieklīdām K-Sunī, kur rāda filmu – La vie en rose.
La vie en rose ir autobiogrāfisks stāsts par franču dziedātāju – Edith Piaf. Dzīve šai dziedātājai nav bijusi viegla, jo viņai pašai ir nācies cīnīties par vietu zem saules. Jau no bērna kājas Edīte sastopas ar nabadzību, netīrību, grūtībām. Viņai nav viegla dzīve. Beigās pat sapinas narkotiku ķetnās. Bet es noteikti ieteiktu noskatīties šo filmu, jo franču kino varbūt ir nedaudz dīvains, tomēr sava doma tai visā ir, un šī filma noteikti ir skatīšanās vērta. Neviens nesaka, ka būs patīkamas izjūtas filmas skatīšanās laikā, bet savas atziņas no filmas var gūt, un filma noteikti rosina domāšanu, tā ka skatieties un vērtējiet paši.
p.s. šis raksts tapa kaut kad novembra sākumā, līdz ar to nu jau vairs nezinu, vai uz Rīgas sargiem ir rindas vai nav
He.. Kā sanāca, kā ne, bet vakar pavisam neparedzēti kopā ar kursa biedriem iekūlos Forumcinemas 4.stāva otrajā auditorijā, kur tiek rādīta filma – No Reservations jeb Mīlestības recepte. Hmz.. Kādas gan ir manas domas par šo filmu? Ja vēlies to uzzināt, tad lasi tālāk..
Sākšu ar to, ka filmas žanrs – romantiska komēdija. Filmas darbība notiek ASV kādā Manhetenas restorānā. Galvenā varone – Keita (Catherine Zeta-Jones) uzskata sevi par labāko šefpavāri visā Manhetenā un rīko traci ikreiz, kad kāds klients pasūdzas par ēdiena pagatavošanas nepareizību vai garšu. Pēkšņi autoavārijā iet bojā Keitas māsa un Keitai ir jāuzņemas atbildība par māsas meitiņu Zoji. Mājās, ienākot Zoji, protams, daudz kas mainās, bet vismaz restorāna virtuvē, kurā viņa ir noteicēja, viss ir pa vecam, bet ne uz ilgu laiku. Pēc brīvdienām, Keitai aizejot uz darbu, atmosfēra ir nedaudz mainījusies un parādījies jauns pavārs Niks (Aaron Eckhart), kurš viņai neiepatīkas jau no sākta gala (nez kādēļ gan? Smuks viņš ir, prot gatavot ēst, bet varbūt vienīgi neiepatikās viņa bikšeles ar foršajiem zīmējumiem (nu tādas pidžambikses ar uzzīmētiem pipariem riktīgi OK)…). Nu un, protams, kā jau pienākas romantiskai komēdijai – beigās viss beidzas labi un Keita un Niks sadraudzējas, pat iemīl viens otru.
Tas bija tāds īss notikumu atstāstījums. Bet kā man pašai patika filma? Hmz.. Jāsaka, ka filma man patika, pat ļoti. Nebija dziļa zemteksta vai dziļas jēgas filmai, bet ne jau vienmēr vajag dziļu jēgu. šoreiz tieši nopriecājos, ka nav jāsasprindzina uztvere, bet vienkārši jāatbrīvojas un jāatslēdzas no visa, un filma lieliski palīdzēja no visa atslēgties un iegrimt izdomātās Keitas dzīvē.
Lai gan filmas žanrs – romantiska komēdija, tomēr es gribētu teikt, ka filmas darbība neatbilst romantiskas komēdijas gaitai. Drīzāk es šo filmu liktu pa vidu melodrāmai un romantiskai komēdijai, jo filmas laikā manīju vairākas sieviešu kārtas būtnes, kas nemanāmi notrauca asaras no vaiga, un šaubos, ka komēdijas laikā parasti raud, ja nu vienīgi no smiekliem, bet smieklus gan nekur nedzirdēju. Njā. Atzīšos, ka arī man nobira pāris asaru. Varbūt tieši tapēc man šī filma patika, ka skatītāji nepalika vienaldzīgi, bet iejutās filmā līdz galam un juta līdz, respektīvi, filma izraisīja emocijas, neatstāja vienaldzīgu. Bet tā jau gluži nebija, ka vispār nebija smieklīgu situāciju, protams, ka varēja arī dažkārt pasmieties.
Tā kā filma darbība notiek restorānā, tad skatoties šo filmu sagribējās aiziet uz tiešām labu restorānu. Gribas saģērbties smalki un doties baudīt fantastisku ēdienu. Kādreiz man patika Da Sergio restorāns, bet ilgi nav tur būts, līdz ar to nav ne jausmas, kāda atmosfēra tur ir tagad. Varbūt kāds zina? Vismaz Tiramisu vajadzētu atkal nobaudīt!
Ak, pavisam aizmirsu!!! Un filmā ir tiešām skaista mūzika. Protams, klasika…
Njā.. un šīs dienas jautrības-caura riepa autiņam, kas paildzināja plānus par 2 stundām. Labi, ka neko nenokavēju..- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - 9 hours ago
Biļete uz Pozitīvāko nākamā gada pasākumu @positivus ir kabatā! :) Tas arī šīs dienas prieks!- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - 9 hours ago
Kāds zin ieteikt kādu veikalu, kur pa lēto var nopirkt slēpošanas bikses?- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - 1 day ago
.
Pēdējie komentāri