THIS IS IT

THIS IS IT jeb TAS ARĪ VISS ir filma par Maiklu Džeksonu (Michael Jackson), ko droši vien daudzi jau zina. Šīs dienas ziņās rakstīts, ka filmas ienākumi jau pārsniedz 101 miljonu ASV dolāru, jāsaka – iespaidīgi. Es šo filmu noskatījos un liekot roku uz sirds saku, ka man tā patika, ļoti patika. Nu mans viedoklis par Maiklu Džeksonu ir ieguvis skaidru apveidu – man šī cilvēka viedoklis par lietām, pasauli ir tuvs, varbūt arī tāpēc, ka viņš bija vienīgais populārais cilvēks, kas dzimis vienā dienā ar mani (varbūt pievēršu tam pārāk lielu uzmanību, tomēr es ticu, ka tie cilvēki, kas dzimuši vienā dienā ir līdzīgi, varbūt ne tik daudz izskata, cik garīgā ziņā). Viena lieta, kas man likās fantastiska filmā – Maikls Džeksons ar saviem koncertiem vēlējās nodot ziņu cilvēcei (ja gribat zināt kādu – ejiet un skatieties filmu  ). Interesantākais ir tas, ka pašam vairs neesot starp dzīvajiem, vēstījuma nodošana izdodas tik un tā, turklāt domāju, ka pat daudz lielākā mērā, kā viņš bija cerējis (jo filmu tiešām skatās miljoniem cilvēku, daudz vairāk nekā būtu viņa koncertos kopā dēļ ierobežotās platības). Ar nožēlu jāatzīst, ka tikai pēc viņa nāves uzzināju, cik daudz ir viņa radītu dziesmu, kas man tik ļoti patika (kā izrādās pirms tam par vairākām dziesmām nezināju, ka to autors ir tieši viņš). Vēl viena atziņa, kas radās pēc filmas noskatīšanās – pasaulē izplatoties ziņām par Maikla Džeksona nāvi, izplatījās arī baumas, ka viņš īstenībā nav miris, bet vienkārši gribēja sākt dzīvi no jauna, bez popularitātes. Domāju, ka tagad šīs baumas var apgāzt, jo redzot to, kāds darbs tika ieguldīts koncerttūres tapšanā, nevaru iedomāties, kā cilvēks varētu aiziet no skatuves, nenodot savu vēstījumu.

Turēsim šo fantastisko mākslinieku gaišā piemiņā!

Filmas traileris:

smth new

Aiz neko darīt nedaudz parakņājos internetā. Priekš manis tas bija jaunums, ka pēc sieviešu domām viens no iekārojamākajiem un glītākajiem puišiem pasaulē, izrādās smēķē.  Phe.. Tā nu nedaudz sagruva iedomātais Roberta Pattinsona (Robert Pattinson) tēls manā galvā..

Džulī & Džūlija (or Julie & Julia)

Nu jau tā kļuvusi par ierastu lietu, noskatoties kādu filmu, uzrakstīt savu vērtējumu par to blogā. Šoreiz – Džulī un Džūlija – stāsts, kas balstīts uz diviem patiesiem notikumiem.

Galvenajās lomās Merila Strīpa (Meryl Streep) un Amija Adamsa (Amy Adams). Šo filmu vēroju uz lielā ekrāna tikai tādēļ, ka, manuprāt, Merila Strīpa ir fantastiska un talantīga aktrise. Sākoties filmai biju nedaudz pārsteigta, ka darbība risinās 40-tajos gados. Nebiju redzējusi filmas traileri, tāpēc pirmie kadri pārsteidza. Tālāk gan secināju, ka darbības laiks tiek pamīšus rādīts gan mūsdienās, gan 40-tajos (kas iepriecināja, jo man vairāk patīk mūsdienu filmas, nekā par vecajiem laikiem).

Filma salīdzinoši gara, bet interesanta. Dīvaini, ka filmas žanrs iedalīts kā drāma, kaut gan es drīzāk to iedalītu pie komēdijām, jo pasmieties varēja, ko arī pilnā zāle darīja. Filma visnotaļ jauka un uz pozitīvā viļņa. Patika, bet ne tik ļoti, lai skatītos vēlreiz. 5 ballu vērtējumā dodu 3,5.

Interesantākais, ka lai arī es neesmu nekāda baigā pavāre, pēc šīs filmas noskatīšanās gribas aiziet uz veikalu un iegādāties eksotisku virtuvju pavārgrāmatas (piemēram, itāļu, franču, ķīniešu..) un mēģināt mājās uzmeistarot kaut ko gardu, citādu, neierastu.

Filmas traileris:

Kino LORA un The Ugly Truth

Brīvdienās beidzot sanāca tīšām iemaldīties Siguldas kinoteātrī ar nosaukumu Kino LORA. Šķiet jau iepriekš biju par to rakstījusi, ka gribētos to izmēģināt. Kas tur tik īpašs? Nu klikšķiniet šeit un sapratīsiet, par ko iet runa . Šķiet, ka pavisam noteikti varu teikt, ka kino LORA ir ērtākais un patīkamākais kinoteātris, kādu man ir nācies apmeklēt (varbūt vienīgi Cosmonova Stokholmā varētu konkurēt). Biju domājusi, ka noteikti izmantošu iespēju – popkorna vietā uzkost gardu suši, tomēr šo iespēju neizmantoju, jo tieši pirms kino ieturējām vēlās pusdienas. Nākamreiz gan noteikti nogaršošu suši (protams, ka būs arī nākamā reize šī kinoteātra apmeklējumam). Krēsli tik tiešām ir tik ērti, kā izskatās fotogrāfijās, par ko liecina tas, ka filmas laikā ne reizi negribējās mainīt sēdēšanas pozīciju.

Par filmu. Mūsu kompānija nobalsoja par došanos uz komēdiju – The Ugly Truth jeb Nejaukā patiesība. Divi lieliski aktieri – Džerārds Batlers un Ketrina Heigla galvenajās lomās. Komēdija bija tiešām ļoti smieklīga (bez tizlajiem amerikāņu jociņiem) un iesaku to noskatīties, lai atietu no ikdienas, bet jāsaka gan, ka dziļas pārdomas filma neraisa. Filmas traileris:

Dziesma – Bella’s Lullaby (remix)

Dziesma no superīga soundtracka. Šoreiz remix un non-remix ir vienlīdz labas dziesmas, tāpēc, pārmaiņas pēc, šeit remix:

Thezeezee

Twilight jeb Krēsla.. ..Book vs. Movie

Tātad šīs dienas topa filma + topa grāmata – KRĒSLA.

Anotācija – “17 gadus vecā Bella pēc mātes otrās laulības pārceļas uz dzīvi nelielā pilsētiņā pie tēva. Jaunajā klasē ir kāds noslēpumains puisis Edvards, kurš nelīdzinās nevienam citam – kā visi vampīri, viņš ir nemirstīgs. Edvards ir vampīrs, taču viņam nav ilkņu, un viņa ģimene izvēlējusies nedzert cilvēku asinis. Edvards ielūkojas Bellas dvēselē un atrod savai līdzīgu – tādu, ko viņš gaidījis 90 gadu… (avots)”

Grāmata.. Nelasīju šo grāmatu tikai tādēļ, ka tā ir pārdotākā grāmata pašreiz (vismaz Jāņa Rozes grāmatnīcā – gan šomēness, gan pagājušomēness), bet gan tādēļ, ka pāris draugi to bija izlasījuši un vienkārši bija sajūsmā.. Nekas cits neatlika kā izlasīt, lai zinātu, par ko tāda sajūsma. Jāsaka, ka pēc fantastiskajām atsaucēm gaidīju kaut ko vairāk no grāmatas, pat pārāk.. Bet tas tikai nozīmē, ka dodu grāmatai 9,5 acis no 10 (nevis visas 10) un tomēr es pievienojos tiem, kam patīk. Njā, izskatās, ka vairumā grāmatnīcu KRĒSLAS turpinājums ir izpirkts. Nākamais tulkojums solās būt jau pavisam drīz, tomēr orģinālvalodā jau tagad to var lasīt. Pavisam ir 5 grāmatas, bet visvairāk es gaidu to pašu KRĒSLU, tikai no Edvarda skatījuma.

Filma.. Hmz.. Noskatījos filmu un vēl stundu draudzenei stāstīju (ceru, ka nekritu pārāk daudz ar savu pļāpāšanu par vienu un to pašu uz nerviem), kas man patika, kāpēc utt.. Ja tā padomā, tad nekas īpašs jau šajā filmā nav, tomēr no otras puses – tajā tomēr ir kaut kas tik piesaistošs, ka šī filma noteikti jāierindo savā filmu kolekcijā, ko šad un tad noskatīties vēlreiz.Ir gan specefekti, gan ļoti jauka mūzika, gan jēga plus kaut kas tāds, ko nevar izskaidrot, bet kas padara šo filmu īpašu un piesaistošu.

Kas labāk? Filma? Grāmata? Hmz.. Grūti atbildāms jautājums, tomēr es ieteiktu sākt ar grāmatu, jo grāmatas tomēr sniedz daudz pilnīgāku, dziļāku, emocionālāku ieskatu notikumos, kas filmai tomēr nav pa spēkam. Filma nedaudz atšķiras no notikumiem grāmatā, bet tas nemaina filmas jēgu, vienkārši notikumi mainīti, lai tos labāk parādītu uz lielā ekrāna.

Divas lietas, kas personīgi man lika vilties – EDVARDS un VOLVO. Tātad Edvards ir viens no galvenajiem varoņiem, kurš grāmatā tika aprakstīts kā satriecoši, pārpasaulīgi skaists, bet, manuprāt, aktieris bija tikai izskatīgs, nevis satriecošs. Un otra lieta – VOLVO C30 (zemāk), kas, protams, ir skaists auto, tomēr tas nav sporta vāģis, kas, manuprāt, šajā filmā būtu piestāvējis labāk (piemēram, modelis S80 jau būtu solis uz pareizo pusi).

Filmas traileris:

Citēšu kādu sajūsminātu skatītāju: “Jebkura meitene vēlētos TĀDAS attiecības.” Pilnīgi piekrītu viņai.

Jauku dienu,

Thezeezee

Movie – Happy-Go-Lucky

Kaut kā ierasts padalīties ar filmām, kas rosinājušas mani padomāt par dažādām lietām, izraisījušas smieklus vai vienkārši savā veidā ir bijušas jaukas. Šoreiz filma – Happy-Go-lucky jeb Laimīgajiem Veicas (iekš kino Rīga). Filmā noteikti var pasmieties, tā ir nedaudz savdabīga (iespējams, tādēļ noskatīšanās vērta), iespējams, tā liks padomāt par zināmām, bet piemirstām lietām.. Īsumā – stāsts par skolotāju Popiju (nu ļooottti netipiska skolotāja, manuprāt), kas savos 30+ gados ierindojusi sevi vecmeitas kārtā, bet tik un tā dzīvo pilnvērtīgu, interesantu dzīvi un ir laimīga, kas arī ir svarīgākais. Viņa neiepsingst par nebūtiskām lietām un dzīvi uztver viegli (kā to arī vajadzētu darīt)… Lūk traileris:

Jauku vakaru vēlot,

Thezeezee

Parīze

Jau pusmēnesi gaidīju, kad KIno Rīga sāks rādīt filmu – Parīze. Šonedēļ šo filmu sāka rādīt un šodien beidzot saņēmos un devos uz kinoteātri šo filmu noskatīties. Ieejot foajē, biju pārsteigta, ieraugot milzīgo rindu pie kases. Kā izrādās, šim kinoteātrim ir liela piekrišana. Ja godīgi, tad arī man šis kinoteātris ir mīļākais no Rīgas kinoteātriem, jo pirmkārt – nav reklāmu pirms filmas, un otrkārt – filmas ir saturīgas, bieži vien tie nav pasaules kasu grāvēji, bet ar savu domu un jēgu. Turklāt – atmosfēra – ļoti patīkama. Biju pārsteigta, ieraugot zāli, pilnu ar skatītājiem, sen tāds skats nebija redzēts – ja nu vienīgi filmā – Rīgas sargi.

Tātad – par filmu. Neteikšu neko par sižetu – skatieties paši un spriediet, bet, manuprāt, šī ir viena no labākajām filmām, ko esmu redzējusi pēdējo mēnešu laikā. Paliek gan prātā, gan sirdī.

Mūzika – izmeklēta.

Aktieri – skaisti, profesionāli.

Ilgums – 2 h.

Valoda – franču (ar subtitriem latviešu un krievu valodā).

Lūk taileris:

Protams, sagribējās aizbraukt uz Parīzi, noskatoties filmu, kā jau tas bieži gadās pēc iespaidīgām filmām. Ceru, ka tuvāko gadu laikā tas izdosies .

2 days in Paris or 2 dienas Parīzē

Šoreiz tikai taileris un tā kā man slinkums gari rakstīt, tad arī īss komentārs – riktīgi smieklīga , ir vērts noskatīties , bet uz nekādu dziļo domu neceriet!

“The secret”

Kā jau tas ir iegājies, bieži vien mēdzu šo to uzrakstīt blogā par filmām, kuras man ir iepatikušās, vai arī vienkārši izsaku domas par šobrīd aktuālām filmām. Šajā gadījumā būs pirmā versija un iepazīstināšu ar filmu, kas man ir iepatikusies.

Filmas taileris:

Es domāju, ka šo filmu tiešām ir vērts noskatīties ikvienam, kas sevi mīl un grib padarīt savu dzīvi labāku, jo bieži vien ir tā, ka cilvēks nevis ļaujas mirklim un jūtas laimīgs šobrīd, uzreiz un tagad, bet gan pasaka sev – man vēl vajag māju/ mašīnu/ sirdsdraugu/ bērnu utt. un tad gan es būšu laimīgs, bet ikreiz sasniedzot nosprausto mērķi, tā vietā rodas vēl jauni mērķi un tā nu visu laiku jādzenas pēc kaut kā vairāk un palaiž garām pašu svarīgāko – savu labsajūtu.

Šī filma mēģinās dot padomu, kā dzīvot labāk, bet tomēr tikai katra paša ziņā ir ticēt vai neticēt filmā paustajiem uzskatiem/ viedokļiem. Es teiktu, ka filmā ir ļoti daudz domu un atziņu no daoisma, feng shui un citām mācībām. Noskaties un izdari savus spriedumus!