Nakts burvība

Nakts. Dievinu to visās tās izpausmēs.

Nakts aina. Tumsa, gaišas, mirdzošas laternas, kas brīnumaini vizuļo Daugavas rāmajā ūdenī. Brīnišķīgs skats, kas ierauj sevī un liek laikam apstāties, aizmirsties burvībā. Tā varētu mūžīgi justies kā kartiņā.

Nakts dzīve. Piektdienas vakars. Satumst. Kļūst vēls. Laikā, kad daļa cilvēku dodas pie miera, pilsētas ielas kļūst pilnākas ar ļaudīm, kas dodas izklaidēties. Skaļa mūzika. Klubi. Dejas. Smaidi. Kokteiļi. Pēc laika taksometru stunda ir situsi, un sākas to cīņa par klientiem. Skanot nakts playlistei, dodos mājup, raugoties taksometru pilnajās ielās – to ir daudz, šķiet tikai katra piektā automašīna bez TAXI zīmes uz auto jumta.

Nakts miegs. Nogurums? Aizver acis un ļauj tām aiznest sapņu valstībā. Rīts – pamošanās jaunu spēku un enerģijas piepildīts. Kas to dod? Pavisam vienkārši – miegs.

Bez vārdiem..

..lietainais

Lietus plikšķ pret palodzi. Pa atvērto logu ieplūst liegs vējiņš, kas sniedz veldzi un atvēsina. Pelēkas debesis.. Apmākušās.. Tās šodien šķiet pavisam saskumušas. Gribas tām teikt – neskumstiet, gan būs labi, bet pēc pāris stundām šķiet, ka jāskumst tām līdz. It kā jau nav par ko, bet kā gan priecāties, ja kāds līdzās tik saskumis.

Gribas kārtīgu vasaras negaisu. Gribas dzirdēt pērkona dārdus un redzēt spožās zibens šautras debesīs, un pēc tam saulīti un skaistu varavīksni debesīs, ko vērot, stāvot basām kājām peļķē.

Mūzika ļauj nedomāt ne par ko. Pagriezt skaļāk un aizmirsties. Šoreiz Moby listē. Lielisks mākslinieks. Žēl, ka atklāju to tikai tagad, bet labāk vēlu nekā nekad. Pēc nedēļas lūkošu, kā viņš izpilda savas dziesmas dzīvajā. Nevaru sagaidīt.

.. beziedvesmas laiks. Tāds uznāk ik pa laikam.