Džimpadiena

Nu jau veselas 2 dienas, minot savu vecumu, jāsaka cipars par vienu lielāks kā iepriekš. Mīļi apsveikumi, ziedi, dāvanas… Jā, man patīk dzimšanas dienas

Meklēju KLAVIERES

Labrīt visiem, šajā skaistajā rītā! )

Kā jau noprotams no virsraksta, meklēju klavieres. Varat man tās uzdāvināt vai arī nopirkšu tās no Jums. Savus piedāvājumus, lūdzu, sūtiet uz manu e-pastu: thezeezee@gmail.com. Neaizmirstiet arī norādīt kontaktus, kā ar Jums sazināties, kā arī klavieru atrašanās koordinātas. Saku uzreiz – es esmu Rīgā, līdz ar to piedāvājumi tālu no Rīgas – netiks izskatīti..

P.S. Kad tikšu pie klavierēm – tad meklēšu klavierskolotāju!

Jauku, saulainu dienu!

BUMS

Dikti iepatikusies dziesmiņa BUMS, ko izpilda PeR feat. Martins Freimanis:

Teltis, jūra..

Šajā nedēļas nogalē beidzot notika sen ieplānotais, pārplānotais un pārceltais jūras brauciens.. Ar draugiem bijām vienojušies jau pirms mēneša ņemt teltis, guļammaisus un prom uz jūru svinēt izlaidumus. Kā sanāca, kā ne – tajās dienās dikti lija un braucienu pārcēlām, izlaidumu nosvinot ar suši taisīšanas party pie manis un pēc tam dodoties uz Vecrīgas klubiem – ieņemt deju grīdu. Šis pasākums arī bija lielisks. Arī pārceltais telšu pasākums bija Super.

Tātad šajās dienās pavisam ekstrēmi devāmies ar vilcienu uz noskatīto kempingu. Ekstrēmi – jo mums bija ļoti daudz mantu (personīgi man – mugursoma un 3 maisi – diezgan smagi, jo 2os no tiem bija paika) un zinājām, ka kājām būs jādodas kādi 3 km. Neraugoties uz karsto laiku, piekusumu un nejūtīgiem pirkstiem no mantu nešanas, dzīvesprieks neatkāpās ne par soli un jau sasniedzot kempingu, nogurums kā ar roku noņemts. Sākām uzreiz ar mājas celšanu. Pēc tam sekoja neliela maltīte.

Pavadītajā laikā ietilpa gan pastaigas gar jūru (daudz – gan no rīta, gan vakarā, gan pēcpusdienā), sauļošanās, par ko liecināja nedaudz svilstoša āda mājupceļā, frisbijs, badmintons (jā, arī to varēja spēlēt aizvējā), kāršu spēles. Vesela procedūra bija ēšana un it īpaši cepšana, kam vajadzēja iekurt ugunskuru. Tika atnests grils, dažas slapjas pagales un tad devāmies malkas medībās pa tuvējo priežu mežu. Izdomājām, ka nav jēgas pirkt malku, ja viss atrodams tepat tuvējā mežiņā. Domāts – darīts. Pēcāk malkas “meklēšana” izrādījās viens no jautrākajiem pasākumiem ar smiešanos līdz asarām. Labi, ka visur līdz kamera un notikušais – iemūžināts.

Naktī no 6dienas uz 7dienu lija lietus, kas atstāja sekas uz dažām mantām - tās pamatīgi saslapinot, jāsaka, ka te gan paši vien esam vainīgi, jo nepareizi nostiprinājām telts virsējo pārvalku, kam telti vajadzētu pasargāt no lietus. Bija saslapinātas lietas sākot no elektriskām ierīcēm, beidzot ar slapjām drēbēm. Cits savas slapjās drēbes vilka mugurā, cits lika žāvētis uz sētas. Īstenībā tas ir sīkums, jo viss tika izžāvēts un nekādi zaudējumi netika nodarīti. Beigās pat arī šis pasākums izvērtās diezgan smieklīgs un paši arī nopriecājāmies, ka lija pa nakti un mūsu izklaides netika traucētas.

7dienas rīts izcēlās ar lielu vēju. Rīta pastaigā gar jūru bija vērojama liela veikbordistu aktivitāte. Ja rīta pusē bija tik pāris veikbordistu, tad tuvojoties pusdienas laikam veikbordistu skaits bija tuvs 20mit (pēc mūsu aprēķiniem ). Biju pārsteigta, ka pie lielākajiem viļņiem veikbordisti lidoja krietni augstu (kādus 5 m noteikti) un krietni tālu (kādus 50 m noteikti). Izdevās pat dažos kadros noķert lidojošus veikbordistus . Jauki bija arī sēdēt uz mola, atspiežoties pret bāku, un vērot lielos viļņus, kas sitas pret akmeņiem, izraisot lielas ūdens šļakatas.

Kamēr mūsu lielā jāšanas sporta cienītāja devās izjādē, tikmēr novācām teltis, sakārtojām mantas un apēdām/ izdzērām visu, ko varēja apēst/ izdert, lai pēc iespējas mazāk mantu būtu jānes atpakaļceļā. Vakarā jau Rīgā ar super uzņemtajām pozitīvajām emocijām, kas pietiks visai darba nedēļai.

Nākamgad ar laivām…? Kurš par?

Krēslas lelles – Bārbijas

Pavisam nejauši uzgāju ļoti interesantu faktu, respektīvi, Bārbiju ražotāji seko līdz notikumiem pasaulē, kas izpaužas tādējādi, ka iemīļotie varoņi Edvards un Bella no kulta filmas Krēsla, ir pieejami veikalos Bārbijas leļļu izskatā (skat. attēlā zemāk). No mārketinga viedokļa varu tikai teikt – ļoti kreatīva un, domājams, arī ienesīga ideja. Protams, var šaubīties par to, cik daudz Krēslas mērķauditorija pārklāsies ar mērķauditoriju, kurai tiek radītas Bārbijas lelles, bet tā jau ir izplatītāju problēma. Manuprāt, kā ideja -interesanta.

Par autoprieku

Man pašai nav sava auto, taču tas nenozīmē, ka es nebraucu pie stūres. Auto vadīšana man ļoti patīk, it īpaši tad, ja ceļš ir labs un arī auto. Taču dažkārt var arī pa bezceļu braukt, tikai nepieciešams attiecīgs auto. Pagaidām ekstrēmākā braukšana pa trasi (nosacīti) bijusi ar bagiju un vecu zaparožecu jeb ZAZ.

Aizvakar gadījās tāds garāks izbrauciens vienatnē. Parasti tik garus gabalus braucu ar kādu kopā. Turklāt šo izbraucienu veicu ar sporta Mazdu. Njā, biju ar šo auto braukusi arī iepriekš, tomēr tikai tad, ja kāds sēž līdzās un tādos gadījumos cenšos +/- ievērot noteikumus. Šī reize bija izņēmums, jo braucu viena, laiks bija ideāls, un auto lidoja pa ceļu, skanot manai mīļākajai mūzikai, tiesa salīdzinoši skaļi .

Stāsts ir par to, cik daudz prieka un adrenalīna ( )var sniegt šāda braukšana ar sporta auto. Lai arī auto nav no jaunajiem, tomēr ripo vnk fantastiski. Ievērot noteikti 90 km/h ātrumu ar šo mašīnu šķiet pilnīgi nereāli (ko es arī necentos ievērot ). Bija tāda sajūta, ka auto tik lēni vispār nevar pabraukt, tāpēc es to arī nemocīju. Braukt ar sporta vāģi uz 90 km/h būtu tāpat kā pateikt bērnam, lai viņš iet lēni (nevis skrien), lai klausa (un nedara palaidnības) u.tml. Nesaprotu, kāpēc gan Latvijā nav neviena sakarīga autoceļa, kur var braukt daudz ātrāk, kā tas notiek ārvalstīs? Laikam ātrākais atļautais ātrums ir 110 km/h uz pāris šosejām…

Aizdomājos par sporta vāģu īpašniekiem… domāju varētu būt diezgan grūti katru dienu ievērot noteiktos ātruma ierobežojumus, zinot, ka mašīna bez piepūles ripo daudz ātrāk. Tad arī secināju, ka es droši vien nedrīkstētu iegādāties sportenieku, jo tas nozīmētu biežu sodu maksāšanu par ātruma pārsniegšanu. Tātad jānoskata ne tik ātrs auto.

Nakts Maratons

Tikko pieteicos nakts maratonam. Skriešu pa Vanšu tiltu, laternām spīdod. Jācer, ka kāds arī kādu feinu kadru uzņems.. Mans starta numurs = 1125.

Twitter

Jāsaka, ka super ātrumos twitter ienācis arī Latvijā. Tiesa gan – vēlāk nekā, piemēram ASV. Zemāk ir jau kādu laiku atpakaļ uzņemts sižets par to, kas ir twitter. Piekrītu Artūram Mednim, ka kopš twitter ienācis Latvijā, tieši tad pat arī blogi ir kļuvuši saturīgāki un raksti tajos garāki. Tas tāpēc, ka īsos rakstus un piezīmes ļoti ērti iemest twitterī. Arī es jau vairākus mēnešus izmantoju twitteri un jāsaka, ka man ir iepaticies to izmantot.

Nakts maratons

Tā kā skatos, ka daudzi uz manu blogu atnāk, meklējot vārdus nakts maratons, tad es uzskatīju par savu pienākumu iepostot detalizētāku info par nakts maratonu, kas notiks 21.augustā Rīgā (spiest šeit sīkākam info).