Lietus plikšķ pret palodzi. Pa atvērto logu ieplūst liegs vējiņš, kas sniedz veldzi un atvēsina. Pelēkas debesis.. Apmākušās.. Tās šodien šķiet pavisam saskumušas. Gribas tām teikt – neskumstiet, gan būs labi, bet pēc pāris stundām šķiet, ka jāskumst tām līdz. It kā jau nav par ko, bet kā gan priecāties, ja kāds līdzās tik saskumis.
Gribas kārtīgu vasaras negaisu. Gribas dzirdēt pērkona dārdus un redzēt spožās zibens šautras debesīs, un pēc tam saulīti un skaistu varavīksni debesīs, ko vērot, stāvot basām kājām peļķē.
Mūzika ļauj nedomāt ne par ko. Pagriezt skaļāk un aizmirsties. Šoreiz Moby listē. Lielisks mākslinieks. Žēl, ka atklāju to tikai tagad, bet labāk vēlu nekā nekad. Pēc nedēļas lūkošu, kā viņš izpilda savas dziesmas dzīvajā. Nevaru sagaidīt.
.. beziedvesmas laiks. Tāds uznāk ik pa laikam.
Nākamreiz tās domas “neskumstiet, gan būs labi” vietā pasaki skaļi “priecājies, IR labi!”. Tu redzēsi, kļūs labāk
:):)
Dažkārt to ir vieglāk pateikt, nekā izdarīt…