Pirms apmēram trim nedēļām notika nopietna diskusija – piedalīties minimaratonā vai nē. Skriešana pati par sevi ir ļoti veselīga fiziskā nodarbe, tomēr pretarguments bija dalības maksa, kas likās esam nedaudz par augstu, ņemot vērā, ka pašai jau vien būs jāskrien. Ja man tagad kāds jautā – tad saku, ka viennozīmīgi bija vērts piedalīties 
. Bet sāksim ar visu no sākuma…
Kā jau zināms, vakar bija Muzeju Nakts. Šogad salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem tiešām bija ļoti garas rindas vērojamas pie muzejiem. Arī es apmeklēju pāris muzejus, bet, zinot, ka šodien agri no rīta jāceļas, lai piedalītos Nordea Rīgas Maratonā – minimaratona distancē (5 km), vakardienas izklaides bija plānotas tikai līdz pusnaktij.
Kad pieteicāmies maratonam, tad nebija ne jausmas, cikos ir starts. Uzzināju un sekoja vilšanās, ka tik agri, jo svētdienās no rītiem man tomēr patīk pagulēt ilgāk. Starts minimaratona distancei plānots 9:30. Respektīvi, jāceļas vismaz divas stundas iepriekš, lai pabrokastotu, jo pirms skriešanas nedrīkst ēst (ja vien nevēlas nejaukas sajūtas).
Brokastīs – kafija un pārslas ar jogurtu. Plkst. 8-os jau devāmies ārā no mājām, lai norunātajā laikā būtu centrā un tiktos ar skrējēju biedriem. Laicīgi ierodamies centrā, satiekam visus, ko jāsatiek un dodamies uz karsto punktu – 11.novembra krastmalu. Cauri Vecrīgai tuvojoties starta vietai, pārņem arvien jaukākas sajūtas. Šķiet neticami, ka svētdienas rītā tik daudzi tūkstoši cilvēku ir sevi piespieduši agri celties, sataisīties un doties skriet. Krastmalā cilvēku burzma, visi sporta apģērbā, apavos. Daudzi skrējēji bijuši arī ļoti kreatīvi izdomājot savus tērpu noformējumus – izmantotas gan puķes, vainagi, kleitas, uzvalki, bundžas, kastes un kas tik vēl ne . Tas priecē.
Piestirpinam čipus pie apaviem, nododam drēbes, nedaudz iesildam kājas un ieņemam savas vietas starta koridorā. Pirms mums gara, gara rinda. Divi tēti ar ratiņiem stāv tieši pirms mums. Jauki jau no bērna kājas mācīt dzīvot veselīgi.
Komentētājs, Pauls Timrots, ik pa laikam padod ziņu, cik daudz palicis līdz startam. Līdz startam vēl 20 minūtes. Līdz startam vēl 5 minūtes. Līdz startam vēl 20 sekundes… un pēdējās sekundes jau visi izkliedz, pavadot aplausu skaņai ..4, 3, 2, 1.. Izskan šāviens un maratons oficiāli sākas. Pakustamies nedaudz uz priekšu, apstājamies, pakustamies, apstājamies. Smieklīgā ātrumā kustamies uz priekšu.. Nedaudz sākam jau tipināt. Pūlis blīvs un visiem grūti reizē uzsākt skriet. Pēc brītiņa jau arī mēs sasniedzam starta līniju un sāk skaitīties mūsu laiks. Lēnā garā dodamies uz Vanšu tiltu, neliels kāpums, bet tas tiek veiksmīgi pārvarēts, apsteidzam daudzus, jo mūsu ātrums nedaudz tiek kāpināts, daudzi savukārt apsteidz mūs. Un tā lēnā garā skrējiens pa Rīgas ielām. Pāris reizes izmantojam tādu ekstru, ko ikdienā skrienot neviens nepiedāvā – respektīvi, padzērāmies piedāvāto ūdeni. Skrējiens ir vienmērīgs – ne pārāk ātrs temps. Vēl nedaudz un lēnā garā jau tuvojamies finišam… Vēl pēdējie metri un jā, noskrējām!
Drīz dodamies uz čipu noņemšanas vietu un saņemam savu medaļu, kā arī balvas no sponsoriem. Izņemam savas nodotajās drēbes un tālāk jau iestiprinamies ar sviestmaizēm. Nobeigumā – top foto uz pjedestāla.
Prieks par padarīto.. Sajūtas – fantastiskas, neaprakstāmas. Tāda kopības sajūta, gandarījums… Vispār super…
Viens skrējiens, viena sajūta.
Jauku dienu,
Smiley TheZeeZee
Pēdējie komentāri