3dienas pēdējā laikā bez politikas. Es jau tā cenšos klausīties pēc iespējas mazāk ziņas pēdējā laikā, bet 3dienās īpaši piedomāju pie tā. Šorīt tomēr ziņas ieslēdzu (ne jau tāpēc, ka gribējās dzirdēt ziņas, bet gan tāpēc, ka TV pults bija vienādā attālumā no mūzikas atskaņotāja pults, vienīgā atšķirība – tv vads pieslēgts elektrībai, bet mūzikas atskaņotāja vads nebija pieslēgts. Tad nu pusmiegā uzslēdzu, lai kkas skan fonā, lai vieglāk pamosties (ko pēdējā laikā arvien grūtāk izdarīt).
Stāvu pieturā un domāju, ka atkal jau nedaudz kavējas mans autobuss. Nu kamēr es neko nekavēju un saulīte silda, tikmēr OK. Atbrauc autobuss, iekāpju, pat īsti nepaspēju apsēsties, kad jau jūtu kkas ne tā – atkal jau šoferītis, kas nezina maršrutu. Nu labi, bik pabraucām zem ķieģeļa, bik pabraucām pretējā virzienā pa vienvirziena ielu, bet smieklīgākais šajā situācijā bija tas, ka pilns autobuss ar cilvēkiem, bet neviens neko pat nesaka, ka šoferītis kko sajaucis. Tā kā pa neīsto maršrutu aizbrauca, tad no vienas plānotas pieturas sanāca apstāties 200 m attālumā un cilvēkiem nācās paskriet. Interesanti, ka braucot ar tādu autobusu, kas kursē 2 x stundā, atceros cilvēku sejas un līdz ar to man patika viena regulārā braucēja, kas bija viens no skrējējiem uz autobusu, komentārs “Kas tad šodien atkal?” 
.
Otra smieklīgā situācija, kad autobuss pabrauc garām pieturai, kurā parasti izkāpj kādi 10 cilvēki, un neviens no tiem, kam jāizkāpj (esmu jau ievērojusi, kurā pieturā, kurš izkāpj), nesaka neko un klusējot brauc uz nākamo pieturu. Laikam ļoti kautrīgi pasažieri brauc šajā maršrutā.
Smaids!
Pēdējie komentāri