Patīkami, ka klāt kārtējā piektdiena. Šodien aizgulējos, bet ne tik, lai kaut ko ļoti kavētu. Kā teica mana priekšniece – Esi laimīga, ja aizgulies, jo tas nozīmē, ka esi labi izgulējusies. 
Patiesībā jau zelta doma.
Tā kā tuvojas Latvijas 90.dzimšanas diena, tad par godu tai notiks dažādi pasākumi. Viens pasākums jau rīt – Akcija “Skrien! Par Latviju”, Daugavas stadionā notiks mēģinājums labot rekordu kategorijā: ”Vislielākais dalībnieku skaits, kas 24 stundās piedalās 100 m stafetes skrējienā”. Mani gan vairāk saista tāds pasākums kā Klubu nakts “Atver svētkus!”. Ar ko tad klubu nakts atšķirsies no parasta piektdienas / sestdienas vakara? Ar mūziku. Ar latviešu mūzika. Klubos būs vecie labie gabali (piemēram, minikleitiņa, ar mani atkla runā kaijas (man ļoti mīļa dziesma, vienmēr to gribas dziedāt, esot pie jūras), raimonda paula vecās dziesmas utt.). Tagad tik jāpiemeklē tāds tautiskāks tērps šim pasākumam, jo šis vakars ir rezervēts speciāli klubu naktij. Nācās pat pārcelt vizīti pie kosmetologa, lai šo pasākumu nelaistu garām. :)
Šodien arī jālaiž uz kādu Rīgas klubiņu padejot, jāizkustina kājas un jāmēģina atcerēties kādu deju soli.
Runājot par dejošanu.. Pirms kāda laika kāds draugs pajautāja, ko es vēlētos dzīvē izdarīt? Es teiktu, ka muļķīgi, ka uz šādu jautājumu, jāmeklē atbilde. It kā dzīvo savu dzīvi, bet par tādām sev nozīmīgām un svarīgām lietām ikdienas steigā piemirst padomāt. Tad nu ir mērķis izbrīvēt laiku un iet uz deju kursiem, kur pamācīties latīņamerikas dejas. Ir bijusi saskare ar šīm dejām arī agrāk un gribētos atsvaidzināt savas zināšanas, protams, arī iemācīties daudz ko jaunu. Ceru, ka ar nākamā gada septembri izdosies pāris vakarus nedēļā izbrīvēt pāris vakarus deju nodarbībām. Tad nu līdz septembrim vajadzētu atrast kādu deju partneri, kas būtu ar mieru izbrīvēt laiku un iet pamācīties dejot, jo tas prasa pietiekami daudz laika un enerģijas (arī naudas). Nu redzēs kā izdosies šis plāns.
Pirms kāda pusgada rakstīju, ka šī gada laikā izdomāšu vai vēlos tetovējumu un, ja vēlos, tad uztetovēt kaut ko vai arī šo domu atmest. Laiks tiešām lido vēja spārniem, bet es tā arī vēl neko neesmu izlēmusi. Neliels šķērslis ir niecīgais attēlu piedāvājums ierakstot vārdu tattoo iekš google. Ja es kaut ko tetovēju – tad kaut ko glītu un gaumīgu, bet slinkums arī aiziet līdz kādam tetovēšanas salonam un iečekot, ko viņi tur piedāvā savos albumos. Nu redz – vēl pāris mēnešu ir laiks, līdz manam nospraustajam termiņam. Un vēl jau pastāv iespēja pagarināt šo termiņu. Ja godīgi, tad, manuprāt, cilvēki pārspīlē, ja runa iet par tetovējumu. Tā taču ir tikai maza bildīte uz ķermeņa (manā gadījumā, jo neko lielu nevēlos). Visi saka – pārdomā 100x – tas ir uz mūžu utt. Boring, boring, boring… Nav taču tik traki. Ir ļoti daudz cilvēku, kas ir tetovējušies, bet citi par to nemaz nezina, tāpat kā ar pīrsingiem.
Šodienai pietiks… Turpināšu dzert vīnu un izlikties, ka strādāju, jo slinkums ir pārāk liels, lai kaut ko darītu, turklāt arī darba nav pārāk daudz 
Jauku nedēļas nogali, Mīļo lasītāj!
Zee Zee
- dzīvojamā zona, kas nozīmē, ka pa šo zonu jāpārvietojas ar 20 km/h, turklāt zīmes darbība ilgst līdz zīmei – 
. Nu šī zīme jau ir sen, bet tieši pēdējās nedēļas laikā šī zīme ir parādījusies Rīgas ielās lielā daudzumā (pārsvarā mikrorajonos, pie skolām utt.) un, protams, 50 m aiz zīmes stāv 
Pēdējie komentāri