Sabiedriskajā…

Kā jau noprotams no virsraksta, runa būs par sabiedrisko transportu. Sabiedriskajā transportā bieži vien notiek dažādas intersantas lietas. Šodien arī es piedzīvoju pāris interesantas lietas, kuras likās pieminēšanas vērtas.

1. lieta, kas man bija jaunums, ir sekojoša. Iekāpj tramvajā kāds onka ar akordeonu un viņam līdz kāda maza meitene. Līdz ko tramvajs sāk kustēties, onka sāk sparīgi spēlēt akordeonu, bet mazā meitenīte tikmēr apstaigā visus pasažierus, piedāvājot viņiem iemest naudiņu tukšajā līdzņemamās kafijas trauciņā. Nu – laikam jau šāda veida aktivitātes atmaksājas, jo tiešām bija cilvēki, kas meta naudu, turklāt laikā, kad tramvajs tiek no vienas pieturas līdz nākamajai, meitenīte jau bija apstaigājusi visus pasažierus, un tā nu dīvainā kompānija nākamajā pieturā aši pārvietojās uz nākamo sabiedrisko transportu. No vienas puses – man kā pasažierim nav pieņemams, ka man gribot negribot jāklausas akordeona skaļajā spēlē, bet no otras puses – šiem ielu spēlmaņiem šāda aktivitāte droši vien ir ienesīga, jo cilvēki jūtas kā iedzīti sturpceļā un vairs nav tik vienkārši šos cilvēkus ignorēt.

2.lieta, kas man likās samērā interesanta – iekāpju autobusā, uzrādu konduktorei savu kartiņu un mierīgi klausos tālāk savu mp3, kad iekāpj autobusā kāda sieviete un jautā, vai kāds zina kā var nokļūt līdz galapunktam (tā kā stāvēju netālu no autobusa pirmajām durvīm, tad pamanīju, ka tā ir autobusa vadītāja). Viņa jautājumu uzdeva krievu valodā, un kad neviens no pilnā autobusa pasažieriem viņai neatbildēja, tad viņa tikai noteica pie sevis – “Jā. Vai nu neviens nezina kā tur var nokļūt, vai arī neviens nesaprot ko es saku!” Njā.. Ja jau autobusa vadītājs nezina, kā tikt līdz galamērķim, tad rodas jautājums – kas būs tālāk?? Kur vēl tālāk var iet??? Pāris sekundes vēāk satiku savu kolēģi, kas zināja teikt, ka izrādās no šodienas esot slēgta tā iela, pa kuru parasti šī marštura autobuss kursē un tad kļuva saprotams, kāpēc vadītāja uzdeva šādu jautājumu.. Bet visnotaļ interesanta situācija – vadīt autobusu, tikai nezinot pa kurieni braukt. Tā kā man nācās braukt tikai dažas pieturas, tad nezinu kas notika tālāk, taču pieļauju, ka brauciens varēja būt dienzgan jautrs .

Pēc svētkiem

Tā.. Pagājuši ilgi gaidītie svētki ar visām garajām brīvdienām. 5 brīvas dienas pagāja kā nebijušas… Un, protams, pēc svētkiem ļoti grūti saņemties atkal iet uz darbu, bet tā nu tas ir bijis un tā arī būs. Interesanti, ka pēc vienas darba dienas jau var ieiet atpakaļ darba ritmā un viss šķiet pavisam normāli. Tagad tikai jāgaida atvaļinājums, kad atkal varēs izbaudīt garākas brīvdienas…

Vēl pavisam nedaudz

Rīts. Zvana modinātājs. Pirmā doma -’eh, atkal pirmdiena, negribas iet uz darbu. Tomēr padomājot nedaudz ilgāk, secinu, ka šodien tomēr piektdiena. Tas jau ir daudz pozitīvāk, jo kas gan var būt labāks par piektdienu, kad gaidāmas divas brīvas dienas? Laikam jau tikai piektdiena pirms atvaļinājuma var būt vēl labāka.

Devos no rīta uz autobusu un nācās iet garām puķu stendiem. Paskatos uz puķu stendiem, un tur pilns ar puķuzirnīšiem, kas vienkārši debešķīgi smaržo. Vienkārši Super! Man jau sāka likties, ka es varētu būt arī puķu pārdevēja.. (vismaz uz puķu zirnīšu ziedēšanas laiku )

Vēl tikai pāris dienas un tad es varēšu teikt, ka arī mana sesija ir beigusies. Vēl tikai jāiztur viena pirmdiena i  vsjo. Tā iet, ka maijā bija jāiet uz visādiem pasākumiem, kurus es, protams, nevarēju neapmeklēt, un tad nu arī sesija nedaudz ievilkās. Nekas – tā iet, ja grib slinkot un negrib darīt to, kas jādara.

Patiesībā, ja tā padomā, tad arī Jāņi vairs nav aiz kalniem. Šodien jau 13.datums (zīmīgi – 13.-tais = piektdiena) un vēl tikai 10 dienas līdz šiem svētkiem palikušas (alus cienītājiem jāsāk pārcilāt labākās alus gatavošanas receptes un jāķeras pie alus brūvēšanas). Jāsāk štukot, ko lai pasāk tai 23.-ajā. Taisīt pašai kādu pasākumu, vai tomēr izvēlēties vieglāko – lai kāds cits padomā un uzaicina. Laikam nav ko iespringt, kā būs, tā būs.

Ak jā – un pirms kāda mēneša rakstīju, ka man būs tests – izmēģināt, kā ir dzīvot vienai. Viss ko varu teikt un esmu secinājusi ir tas, ka dzīvot vienam ir forši, tad, ja zini, ka tas ir uz laiku, ja tas ir patstāvīgi, tad dzīvot vienai tomēr ir nedaudz vientulīgi. Vismaz kaķi vajag tādā gadījumā .

Hmz… laikam vajadzētu sākt strādāt, bet galīgi negribas. Ar domām jau esmu brīvdienās . Nu labi, labi, ķeros pie darba.

Jauku atlikušo dienu visiem, kas izdomāja, ka šo būtu vērts izlasīt līdz galam!