Tests

No šodienas sākas tests – kā ir dzīvot vienam… Pamēģināšu divas nedēļas un tad jau redzēs, kā sanāks..

Pagaidām ir OK.

Garastāvoklis – ļoti labs.

Dienišķais kakao – garšīgs.

Plāni dienai – Ir.

Mūzika – Prāta Vētras “Atliek nosargāt”

Bezsakars

Aizņemtības, aktivitāšu un dažādu darbu dēļ sanāk mazāk ierakstīt kaut ko šeit. Laiciņš arī ārā labs, līdz ar to labāk pastaiga svaigā gaisā, izbrauciens ar ričukiem vai badmintona spēle nekā sēdēšana pie datora (nu vēl tik jāpabeidz pāris skolas darbu un tad vispār varēs likt mierā datoru uz kādu laiciņu).

No rīta eju uz darbu. Gaiss ir pavēss, tomēr svaigs. Eju garām ceriņiem un sajūtu nāsīs patīkamu smaržu.. Mmmm.. Ceriņi.. Galvā sāk skanēt Cosmos dziesma “.. nav vietas tādas pasaulē, kur elpotu es tā kā te, es sajūtu to smaržu dzīvošanā..” kaut arī mans mp3 tai mirklī atskaņoja kaut ko pilnīgi citu. Šāds mirklis noteikti uzlabo rītu un ļauj kārtīgāk pamosties un nedaudz pasmaidīt. Diena iegūst pavisam citu nokrāsu.

Vakarpusē vēroju cilvēkus pa automašīnas logu. Lielai daļai cilvēku ceriņi saistās arī ar “laimītes” meklēšanu. Man likās skaists skats, kad kāds puisis “ļoti neuzkrītoši” meklēja “laimīti” ,pats jau gandrīz pazudis lielajā krūmā. Tas izskatījās mīļi. Nebūtu jau slikti, ja laime augtu kokos!

Šodienai pietiks… Jāiet skatīties “Bīstamās mājsaimnieces”. p.s. ja kāds nezina, tad šo seriālu var skatīties arī internetā http://www.cucirca.com/2007/05/22/watch-desperate-housewives-online/

Atskaite par Cosmos koncertu

Tā nu bija sagadījies, ka izdomāju apmeklēt Cosmos koncertu. Šī grupa man ir patikusi jau gandrīz no pašiem pirmsākumiem un līdz ar to uzskatīju, ka uz pirmo grupas orģinālmūzikas albuma prezentāciju man vajadzētu ierasties.

Tas bija pirmdien, Operā, gaišā dienas laikā (dažādu aktivitāšu dēl vienkārši nesanāca laika uzrakstīt kādu rindiņu šeit). Pacilātā garastāvoklī pēc pusdienām devos uz Operuar savu kompāniju. Pa ceļam uz savām vietām, kāda sieviete iedalīja arī mums tādus mazus grabulīšus no NORD LB, ko vēlāk izmantojām kādas dziesmas ritma radīšanā.

Ieņēmām savas vietas un nopriecājāmies, ka sēžam balkona pirmajā rindā un redzamība ir ļoti laba. Koncerts sākās ar pāris minūšu nokavēšanos. Šķiet, ka arī šoreiz Cosmos plānos izdot kādu DVD ar koncerta ierakstu, jo tiešām daudz kameru filmēja visu notiekošo un laikam jau jāsaka, ka es labprāt redzētu arī šo DVD savā īpašumā, jo koncerts bija superīgs…

Tiešām nevaru saprast, kur šie puiši ņem tik daudz ideju savu koncertu režijas izstrādei. Protams, orģinalitāte noteikti ir viena no Cosmos koncertu raksturīgākajām īpašībām. Arī šoreiz viss notika visaugstākajā līmenī gan skaņas, gan skatuves noformējuma ziņā. Neizpalika dažādi specefekti – gan gaismu, ēnu, skaņas, dažādi instrumenti utt..

Īpaši man patika dziesmas “Pasaules galiņš” izpildījums, kas atgādināja 80-to gadu izpildījumu, turklāt šīs dziesmas laikā arī mēs varējām izkustināt savas balss saites, dziedot līdz skanīgo O-O-E-O! “Vienreiz” skanēja dzīvē tā, ka skudriņas skrēja pār kauliem (labā nozīmē). Jāņa Strazdiņa fantastiski zemais un tīrais bass un Reiņa Sējāna bungu atdarinājums dziesmā Can’t Take my eyes off You, lika skatītāju sirdīm “kust” (kā viņi arī paši izteicās). Koncerts tiešām bija fantastisks!

Vienīgi, kas man šķita nesaprotams – puišu skatuves tērpi. Tā arī nesapratu, kāpēc bija jāvelk tāds apģērbs. OK, piekrītu, ka varbūt stilīgs (respektīvi, visiem puišiem bikses ar šaurām bikšu starām, kas pašlaik ir aktuāli), bet visādā citādā ziņā neatbilstošs grupas imidžam (manuprāt) un nesaskanīgs skatoties uz viņiem visiem kopā. Ja viens bija ieradies uzvalkā, tad cits – džinsos, bet vēl cits – svārkos. Nu tas varbūt tāds mīnuss. Tomēr, jāsaka, ka es jau koncertu eju klausīties, līdz ar to, tas īpaši neietekmēja manas emocijas un izjūtas . Laikam jāsāk domāt par Cosmos vasaras koncerta apmeklēšanu (turklāt viens koncerts iekrīt tieši manā dzimšanas dienā). Tikai neesmu sajūsmā, ka tas notiek Dzintaru koncertzālē, jo tā atrodas Jūrmalā. Un tā kā man vēl nav savas mašīnas, tad nokļūšana turp un atpakaļ varētu būt problemātiska.

no dziesmas “Vienreiz” – mans draugs/ ir pienākusi diena/ kad viss ir atļauts vienu/ vienu skaistu reizi vien/ vienu pa visu dienu beidzot drīkst!