Hey, hey visiem šajā gada skaistākajā gadalaikā – pavasarī!!
Izejiet ārā, ieelpojiet gaisu nāsīs un izjūtiet šo skaisto pavasara smaržu! 
Bet vēl labāk paverieties apkārt kā mainās daba! Es ieteiktu aizčāpot arī līdz Botāniskajam dārzam, kur pašlaik visā savā krāšņumā zied magnolijas!
lūk arī foto:
un tā izskatās kopā:
Jauku dienu/vakaru!
Info par Prāta Vētras vasaras koncertiem:
Tiekamies Valmierā (tomēr varbūt Rīgā)! 
Kā jau daudziem droši vien labi tas ir zināms, šajā nedēļā iznāk latviešu vokālās grupas Cosmos albums “Turbulence”, kas ir ievērojams ar to, ka tas ir šīs grupas pirmais orģinālmūzikas albums. No vakardienas tas ir pieejams mūzikas veikalu plauktos, bet visu nedēļu to var noklausīties portālā www.gribudziedat.lv. Tā kā man šī grupa ir ļoti tuva, tad es arī izlēmu atbalstīt vietējos māksliniekus un iegādāties Cosmos albumu. Vēl gan neesmu tikusi līdz veikalam, bet ir plāns tuvākajās dienās aizčāpot uz veikalu un nopirkt cd!
Šeit viena dziesma, kas visiem noteikti ir labi zināma, neparastā aranžējumā. Lūdzu, pievērsiet uzmanību Reiņa Sējāna dziedājumam. Katrā ziņā Reinis tiešām nohipnotizēja manis ausis ar šādu pavadījumu.
Tad tik laižam uz veici! 
Kādu laiciņu nekas nav rakstīts.. Tad nu sadomāju, ka šī situācija jālabo un kaut kas jāuzdrukā.. Turklāt šodien vēl tāda lietaina diena un ko gan citu darīt, kā sēdēt iekštelpās?
Pa šīm pāris klusuma nedēļām ir sadarīts viskaučkas. Pirmo reizi mūžā biju uz hokeju dzīvajā. Man patika + vēl interesanta spēle ar pagarinājumu un visiem bulīšiem, tā ka ir OK. Tad vēl super, duper jaukais laiciņš šīs nedēļas sākumā neļāva sēdēt mājās, līdz ar to paspēju gan skrituļu sezonu atklāt, gan vakara vēlās pastaigas izbaudīt siltā pavasara zvaigžņotā vakarā. Vispār – tāds feins pavasaris. Ja vēl skolā jāraksta visādi darbi nebūtu jāraksta, būtu ideāli, bet eh… Kaut kā trūkst motivācijas pieķerties tam visam. Vairums cilvēku saka, ka viņiem nav laika rakstīt kursa darbu utt. Man gan liekas, ka tā ir acu aizmālēšana un patiesībā slinkums ir īstais vainīgais..
Pabiju arī pie jūras… Vo, tas gan ir dīvaini. Nezinu kāpēc, bet man šķiet, ka pie jūras vienmēr varu pilnīgi atbrīvoties, izmest no prāta visu, kas uztrauc un vienkārši izbaudīt laiku. No šīs dienas sāku krāt namiņam pie jūras vecumdienās.
Patiesībā, manuprāt, šī laika apstākļu maiņa no ziemas uz pavasari ir diezgan interesanta, jo var redzēt tiešām smieklīgas situācijas. Piemēram, stāvu pieturā un pētu cilvēkus, kamēr nenāk autobuss.. Diezgan smieklīgi, ka viens džeks aizslāj garām tērpies šortos, īso piedurkņu kreklā un saulesbrillēm uz acīm, toties blakus kāda dāma stāv pilnā nopietnībā ietuntulējusies kažokā un zābakiem kājas. Ej nu saproti kā ģērbties, jo no rīta un vakarā auksti, bet pa dienu karsti. Ā.. Un viena meitene man šķiet bija pilnīgi atsaldēta, ja +5 grādos pēc Celsija bija uzvilkusi jēzenes basās kājās, kamēr es turpat līdzās ar sezonas zābakiem stāvu (nu ok, nesaku jau, ka esmu kaut kāds ideālais piemērs, bet vismaz ciešās kurpes vismaz šādā laikā būtu vēlamas). Bet kā reiz teica mana sporta skolotāja vēl vidusskolā – Neko jau nevar nosaldēt, ja viss jau ir atsaldēts. Taisnība vien ir.
Iemēģināju arī kameru. Šķiet jāsāk štukot par jauna aparāta iegādi. Tikai šoreiz tādu nopietnāku fočiku gribas. Domāju, ka ar fotoaparāta iegādi nav kur steigties, jo jāizčeko visādas fīčes, kas un kā strādā, lai pēc pirkuma nebūtu vilšanās, bet gan jau paspēšu iegādāties, galu galā – nekas jau nedeg. Gads šurp vai turp. Zinu tik, ka kādreiz man būs spoguļkamera. Lūk kas sanāca no kādas svētdienas apgaitas:
Kaut kā galīgi nesakarīgi sanāca… Bet tas nu tā..
Jauku dienu/ vakaru Tev!
Šodien izlasīju atziņu, kas tiešām iespiedās atmiņā un tajā tiešām ir daudz taisnības:
“Galvenais līdzeklis, lai varētu priecīgi dzīvot, ir ticība, ka dzīve dota priekam.” (Ļevs Tolstojs)
Pēdējie komentāri