photo

Photo by me week ago:

Filma “August Rush” jeb “Sirdsmūzika”

Nesen manās rokās nonāca CD ar filmu August Rush, noskatījos to un nolēmu, ka šī filma ir ievērības cienīga, lai par to uzrakstītu arī blogā. Kā izrādās šo filmu Latvijā vēl nemaz nerāda, un pirmizrāde būs tikai 9.maijā, bet globālajā tīmeklī jau var atrast visu.

Īss stāsts par filmas sižetu (kaut arī man īpaši nepatīk atstāstīt sižetu, jo citiem, kas lasījuši aprakstu, vairs nav tik interesanti skatīties filmu) – stāsts ir par 12 gadīgu zēnu, kurš bērnībā sakritības pēc nonācis bērnu namā. Tikai pēc 11 gadiem māte uzzina, ka viņas bērniņš nav gājis bojā pēc nelaimes gadījuma, kurā viņa iekļuva un kā viņai tika stāstīts. Abi zēna vecāki ir mūziķi un arī zēnam šis talants jau ir kopš bērnības. Evans jeb Augusts Rushs aizbēg no bērnu nama un nonāk uz ielas. Tur, satiekoties ar pareizajiem cilvēkiem, sāk muzicēt un atklāj mūzikas burvību un to kā tas aizrauj: “I love music more than food”, kā teica pats Augusts. Augusta mērķis – muzicēt pēc iespējas lielākai auditorijai, jo viņš tic, ka tādā veidā viņa vecāki viņu sadzirdēs un atradīs:

-We are gonna never see our parents again.

-If they do not find us, we just have to go find them.

Žanrs: Drāma

Ilgums: 113 min

Režisors: Kirsten Sheridan

Filmā visvairāk man patika vienkārši brīnišķīgā mūzika, dēļ tās vien ir vērts skatīties filmu. Otra lieta – skaisti un talantīgi aktieri – Jonathan Rhys Meyers (izskatīgs aktieris, bet neatceros, ka kādreiz būtu viņu kādā filmā redzējusi), Keri Russel (ja atceramies seriālu Felicita galvenās varones attēlotāju), Freddie Highmore (atveido tēlu – August Rush) un arī Robin Williams (atveido ļauno tēlu).

Filma nedaudz atgādināja Mākslīgo intelektu, bet nezinu kāpēc tā. Varbūt tāpēc, ka abas šīs filmas stāsta par maziem zēniem, kam dzīve nav nekāds rožu dārzs. Bija arī daži ticamības zuduma momenti, bet tos kompensē citas filmas epizodes. Noteikti iesaku noskatīties filmu visiem un izdarīt pašiem savus secinājumus!

Dodu 4,5 acis no 5

Lūk arī taileris:

Un šī ir mana mīļākā dziesma no šīs filmas:

Jauku skatīšanos!

Melnais humors

Negadījums darba vietā

Cien. kungs, rakstu atbildi uz Jūsu lūgumu sniegt papildus informāciju par 3. bloku negadījuma ziņojuma formā.

Kā mana negadījuma cēloni es tur ierakstīju “Slikta plānošana”. Jūs lūdzāt sīkākus paskaidrojumus, tāpēc ceru, ka tālākais apraksts būs pietiekošs.

Pēc profesijas esmu mūrnieks. Negadījuma dienā es viens pats strādāju uz jaunās sešstāvu mājas jumta. Kad pabeidzu darbu, atklāju, ka pāri palikuši daži ķieģeļi, kas, kā vēlāk tika noskaidrots, kopā svēra 110kg. Lai nenestu ķieģeļus lejā ar rokām, es nolēmu tos nolaist mucā, izmantojot trīsi, kas bija nostiprināts mājas sestajā stāvā. Nostiprinājis virves galu uz zemes, es devos uz jumta, piekāru mucu un tajā sakrāvu ķieģeļus. Tad es nokāpu lejā un atsēju auklu, ko stingri turēju, lai lēnām nolaistu 110 kg smagos ķieģeļus.

Jums vajadzēja redzēt ziņojumā par negadījumu, ka mans svars ir 65 kg. Sakarā ar to, ka biju pārsteigts, jo mani strauji atrāva no zemes, es zaudēju veselo saprātu un aizmirsu atlaist auklu. Lieki piebilst, ka es strauji virzījos augšup gar mājas sienu. Trešā stāva līmenī es sastapos ar mucu, kas tagad devās lejup ar tikpat iespaidīgu ātrumu. Tas izskaidro ielauzto galvaskausu, vairākus nobrāzumus un lauzto atslēgas kaulu, kā minēts negadījuma ziņojuma formas 3. nodaļā.

Tikai nedaudz samazinājis ātrumu, es turpināju ceļu augšup un apstājos tikai tad, kad manas labās rokas pirksti bija pilnībā iesprūduši trīsī, ko es pieminēju šīs vēstules otrajā rindkopā. Par laimi tad es jau biju atguvis veselo saprātu un spēju cieši turēties pie auklas par spīti mežonīgajām sāpēm, ko tajā brīdī sāku just.

Apmēram tajā pašā laikā muca ar ķieģeļiem atsitās pret zemi, kā rezultātā izkrita mucas dibens. Atbrīvojusies no ķieģeļu svara, muca svēra apmēram 25 kg. Atļaujos vēlreiz atgādināt par savu svaru.

Kā varat iedomāties, es sāku strauji virzīties lejup gar mājas sienu un trešā stāva līmenī sastapos ar augšup ejošo mucu. Tai var pateikties par diviem salauztiem elkoņiem, izsistu zobu un nopietnām plēstām brūcēm uz kājām un ķermeņa lejasdaļā. Šeit man nedaudz uzsmaidīja laime. Šķiet, sastapšanās ar mucu palēnināja manu gaitu un mazināja ievainojumus, kad es nokritu uz ķieģeļu kaudzes. Laimīgā kārtā tika lauztas tikai trīs ribas.

Ar nožēlu jāziņo, ka guļot uz ķieģeļu kaudzes sāpēs, nespējot pakustēties un vērojot tukšo mucu sešus stāvus augstāk, es atkal zaudēju mieru un veselo saprātu un atlaidu auklu. Tā es gulēju un vēroju, kā tukšā muca sāk savu ceļojumu atpakaļ, tieši man virsū.