Jā, dzīvē nav taisnības. Uzzināju, ka kamēr biju atvaļinājumā, no kojām izvākušies visforšākie kaimiņi, kādi mums bija.. Nē, nav taisnības, nav. Vispirms pretējie kaimiņi aizvācās (cik man zināms - pabeidza skolu) un viņu vietā ievācās kaut kādas pirmkursnieces (kaut kādas kreisās). Un tagad vēl blakus kaimiņi izvācās. Šķiet mēs būsim nākamās. Ja ne - tad droši vien mūs pagodinās ar kādas jauniņās izmitināšanu mūsu apartamentos, bet tas nu būtu galīgi čau. Steidzami jādomā risinājums.
Ā…. un atvaļinājums ir beidzies. Diemžēl! Ļoti grūti atkal sākt strādāt un kur nu vēl no rīta piecelties 6-os, ja pierasts, ka var gulēt līdz 10-iem, 11-iem vai vēl ilgāk. Njā nav taisnības nekur….
Garastāvoklis: miegains (kaut gan jau ir gandrīz 11-mit)
Fū! Sen gaidītās brīvdienas, proti, atvaļinājums ir klāt. Patīkami bez gala! Vienīgi laiku gan es biju pasūtījusi nedaudz citādu, bet nu nav jau ne vainas arī šim laikam.
Domājams, ka liela daļa planētas Zeme iedzīvotāju reiz ir redzējuši vai dzirdējuši par populāro seriālu Sex and the city. Pieļauju, ka lielās popularitātes dēļ tapa arī filma ar šādu pašu nosaukumu.
Oriģinālnosaukums: Sex and the city Valsts: ASV Žanrs: Komēdija/Melodrāma Lomās: Sarah Jessica Parker, Kim Cattrall, Kristin Davis, Cynthia Nixon Režisors: Michael Patrick Kingl Gads: 2008
Tā kā šis seriāls bija iemīļots daudzu ļoti daudzu (jāpiemin, ka ASV šī seriāla veiksmīgākajās reizēs to noskatījušies 100 milj. liela auditorija kā vēsta laikraksts Diena, ko pārspējuši vien sporta pārraides un 11.septembra notikumi) sieviešu vidū (gan jau ne tikai sieviešu vidū), tad, protams, parādoties pilnmetrāžas filmai uz kino ekrāniem, bija paredzēti milzu ienākumi un peļņa no šī kases grāvēja. Neskatoties jau uz paredzētajiem filmas panākumiem, īstie panākumi ir daudz spožāki un pārsteidz visas cerības: “Pagājušajā nedēļas nogalē ASV un Kanādā negaidīti labi startējusi filma «Sekss un lielpilsēta», Amerikā vien nopelnot 56 miljonus ASV dolāru jeb 25,3 miljonus latu. Filma ļoti veiksmīgi debitēja arī Lielbritānijā un Vācijā. ASV tā pārspēja gan prognozēto rezultātu gan savu galveno sāncensi — piedzīvojumu filmu «Indiana Džonss un Kristāla galvaskausa karaļvalsts», kas ASV noslīdēja uz otro vietu, tomēr citur pasaulē noturējās pirmajā vietā.” (Citējot apollo.lv teikto)
Nepārsteidz arī tas, ka 85% no visiem filmas skatītājiem ir sievietes un arī tajā seansā, uz kuru devos es sievietes bija manāmā vairākumā… Pirmo reizi mūžā izdomāju, ka varētu uz kino aiziet viena pati, bet mans plāns izgāzās, jo kaut arī nopirku tikai 1 ieejas biļeti, tomēr izrādījās, ka ~ no 200 iespējamām vietām, nopirku biļeti tieši līdzās vienai paziņai :D.
Tātad par filmu. Anotācija skan tā - ”Viens no pasaulē populārākajiem seriāliem beidzot ir skatāms pilnmetrāžas filmā! Četru nešķiramo draudzeņu - Kerijas, Samantas, Mirandas un Šarlotes atkalredzēšanās notiks četrus gadus vēlāk pēc notikumiem, kuri tika atspoguļoti seriāla pēdējā sērijā. Sekss, baumas, intrigas un mīlestība - viņas gaida atkal jauni piedzīvojumi lielpilsētā!” (no šejienes)
Lūk arī filmas taileris:
Anotācija ir viens, bet reālas domas ir kas cits, tāpēc gribētu izteikt arī savus komentārus par filmu. Domāju, ka visiem, kam patika un kas skatījās seriālu sex and the city, noteikti patiks arī filma, jo tas ir kā turpinājums pēdējai sezonai, kas noslēdz filmu ar +/- laimīgām beigām. Filmā tiešām var smieties un izsmieties, bet pāris vietās tā bija tik emocionāla, ka varēja arī nopilināt kādu asaru. Es biju gaidījusi tiešām ļoti vieglu, smieklīgu filmu bez īpaša zemteksta, bet biju patīkami pārsteigta, jo filma bija ar domu un no tās varēja gūt dažādas atziņas. Nezinu, kas bija pie vainas - filma vai mans dīvainais garastāvoklis, bet katrā ziņā pēc filmas noskatīšanās filozofiskas pārmaiņas bija mani pilnīgi pārņēmušas savā varā uz vairākām stundām. Tik jocīgs emocionālais stāvoklis man nebija bijis ļoti sen.
Vēl viens aspekts - filma ir kā iedvesmas avots modes jautājumos. Filmā draudzeņu četrotne nomaina vairāk kā 200 tērpus un laikraksts Diena pat izrēķinājis, ka tas nozīmē, ka kleitas tiek mainītas ar ātrumu 1,6 tērpi/ min . Diezgan interesants fakts vai ne? Katrā ziņā bija pārstāvēti vairums slaveno zīmolu “Dolce & Gabbana”, “Fendi”, “Dior”, “Blumarine”, “Chanel”, “Chloe”, “Prada”, “Roberto Cavalli” kā arī daudzi citi.
Nobeigumā - šo bildi nevarēju neielikt.. Šķiet, ka Sāra Džesika Pārkere var vilkt mugurā, ko vien vēlas, un izskatās perfekti…
Ja kādam ir vēlme - tad šeit līdz 9.jūlijam var piedalīties konkursā!
Vēl trīs dienas jānostrādā un tad dodos ilgi pelnītajā atpūtā!!! Jūhū!!!! Vispārējais noskaņojums paliek arvien labāks un labāks… Vēl tikai jāsaplāno atvaļinājums, kas jau puslīdz ir arī izdarīts…
Tikko uzzināju, ka R.E.M. būs Rīgā 2008.gada 12.septembrī un sniegs koncertu Arēnā “Rīga”…. FBI klientiem biļetes no rītdienas, bet pārējiem no 7.jūlija….
Kā jau noprotams no virsraksta, runa būs par sabiedrisko transportu. Sabiedriskajā transportā bieži vien notiek dažādas intersantas lietas. Šodien arī es piedzīvoju pāris interesantas lietas, kuras likās pieminēšanas vērtas.
1. lieta, kas man bija jaunums, ir sekojoša. Iekāpj tramvajā kāds onka ar akordeonu un viņam līdz kāda maza meitene. Līdz ko tramvajs sāk kustēties, onka sāk sparīgi spēlēt akordeonu, bet mazā meitenīte tikmēr apstaigā visus pasažierus, piedāvājot viņiem iemest naudiņu tukšajā līdzņemamās kafijas trauciņā. Nu - laikam jau šāda veida aktivitātes atmaksājas, jo tiešām bija cilvēki, kas meta naudu, turklāt laikā, kad tramvajs tiek no vienas pieturas līdz nākamajai, meitenīte jau bija apstaigājusi visus pasažierus, un tā nu dīvainā kompānija nākamajā pieturā aši pārvietojās uz nākamo sabiedrisko transportu. No vienas puses - man kā pasažierim nav pieņemams, ka man gribot negribot jāklausas akordeona skaļajā spēlē, bet no otras puses - šiem ielu spēlmaņiem šāda aktivitāte droši vien ir ienesīga, jo cilvēki jūtas kā iedzīti sturpceļā un vairs nav tik vienkārši šos cilvēkus ignorēt.
2.lieta, kas man likās samērā interesanta - iekāpju autobusā, uzrādu konduktorei savu kartiņu un mierīgi klausos tālāk savu mp3, kad iekāpj autobusā kāda sieviete un jautā, vai kāds zina kā var nokļūt līdz galapunktam (tā kā stāvēju netālu no autobusa pirmajām durvīm, tad pamanīju, ka tā ir autobusa vadītāja). Viņa jautājumu uzdeva krievu valodā, un kad neviens no pilnā autobusa pasažieriem viņai neatbildēja, tad viņa tikai noteica pie sevis - “Jā. Vai nu neviens nezina kā tur var nokļūt, vai arī neviens nesaprot ko es saku!” Njā.. Ja jau autobusa vadītājs nezina, kā tikt līdz galamērķim, tad rodas jautājums - kas būs tālāk?? Kur vēl tālāk var iet??? Pāris sekundes vēāk satiku savu kolēģi, kas zināja teikt, ka izrādās no šodienas esot slēgta tā iela, pa kuru parasti šī marštura autobuss kursē un tad kļuva saprotams, kāpēc vadītāja uzdeva šādu jautājumu.. Bet visnotaļ interesanta situācija - vadīt autobusu, tikai nezinot pa kurieni braukt. Tā kā man nācās braukt tikai dažas pieturas, tad nezinu kas notika tālāk, taču pieļauju, ka brauciens varēja būt dienzgan jautrs :D.
Tā.. Pagājuši ilgi gaidītie svētki ar visām garajām brīvdienām. 5 brīvas dienas pagāja kā nebijušas… Un, protams, pēc svētkiem ļoti grūti saņemties atkal iet uz darbu, bet tā nu tas ir bijis un tā arī būs. Interesanti, ka pēc vienas darba dienas jau var ieiet atpakaļ darba ritmā un viss šķiet pavisam normāli. Tagad tikai jāgaida atvaļinājums, kad atkal varēs izbaudīt garākas brīvdienas…
Rīts. Zvana modinātājs. Pirmā doma -’eh, atkal pirmdiena, negribas iet uz darbu. Tomēr padomājot nedaudz ilgāk, secinu, ka šodien tomēr piektdiena. Tas jau ir daudz pozitīvāk, jo kas gan var būt labāks par piektdienu, kad gaidāmas divas brīvas dienas? Laikam jau tikai piektdiena pirms atvaļinājuma var būt vēl labāka.
Devos no rīta uz autobusu un nācās iet garām puķu stendiem. Paskatos uz puķu stendiem, un tur pilns ar puķuzirnīšiem, kas vienkārši debešķīgi smaržo. Vienkārši Super! Man jau sāka likties, ka es varētu būt arī puķu pārdevēja.. (vismaz uz puķu zirnīšu ziedēšanas laiku )
Vēl tikai pāris dienas un tad es varēšu teikt, ka arī mana sesija ir beigusies. Vēl tikai jāiztur viena pirmdiena i vsjo. Tā iet, ka maijā bija jāiet uz visādiem pasākumiem, kurus es, protams, nevarēju neapmeklēt, un tad nu arī sesija nedaudz ievilkās. Nekas - tā iet, ja grib slinkot un negrib darīt to, kas jādara.
Patiesībā, ja tā padomā, tad arī Jāņi vairs nav aiz kalniem. Šodien jau 13.datums (zīmīgi - 13.-tais = piektdiena) un vēl tikai 10 dienas līdz šiem svētkiem palikušas (alus cienītājiem jāsāk pārcilāt labākās alus gatavošanas receptes un jāķeras pie alus brūvēšanas). Jāsāk štukot, ko lai pasāk tai 23.-ajā. Taisīt pašai kādu pasākumu, vai tomēr izvēlēties vieglāko - lai kāds cits padomā un uzaicina. Laikam nav ko iespringt, kā būs, tā būs.
Ak jā - un pirms kāda mēneša rakstīju, ka man būs tests - izmēģināt, kā ir dzīvot vienai. Viss ko varu teikt un esmu secinājusi ir tas, ka dzīvot vienam ir forši, tad, ja zini, ka tas ir uz laiku, ja tas ir patstāvīgi, tad dzīvot vienai tomēr ir nedaudz vientulīgi. Vismaz kaķi vajag tādā gadījumā :D.
Hmz… laikam vajadzētu sākt strādāt, bet galīgi negribas. Ar domām jau esmu brīvdienās :D. Nu labi, labi, ķeros pie darba.
Jauku atlikušo dienu visiem, kas izdomāja, ka šo būtu vērts izlasīt līdz galam!
